Zināms Latvijas muzeju kopizstādes dizaina veidotājs
Metu konkursā par “Izstādes “Latvijas gadsimts. Muzeju izstāde valsts simtgadei” zinātniskās koncepcijas mākslinieciskā risinājuma izstrādi un īstenošanu” uzvarējis dizaina birojs “H2E”.
Izstāde “Latvijas gadsimts” ir veltīta Latvijas 100 valstiskuma gadiem un ievērojama ar to, ka būs līdz šim vērienīgākā nozares vēsturē – pirmo reizi vienas izstādes veidošanā piedalās vairāk nekā 60 Latvijas muzeju. Tā notiks Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pašreizējās telpās Rīgā, Brīvības bulvārī 32. Izstāde būs atvērta trīs gadus, sākot no 2018. gada maija. Tās mērķis ir rosināt domāt par Latvijas vēsturi kā sarežģītu pārmantotības un pārmaiņu stāstu. 11 tematiskajās sadaļās paredzēts aptvert Latvijas vēsturi no 1918. līdz 2004. gadam. Plašāka informācija par izstādi jau tagad pieejama vietnē www.latvijasgadsimts.lv.
Vēstures mēnesis
Piedāvājam muzejpedagoģiskās programmas un izstādes:
Ekspedīcija - A.Rimoviča kultūrvēsturiskais mantojums Latgalē.
28.-29. augustā Muzeja darbinieki devās ekspedīcijā. Tās mērķis bija apzināt koktēlnieka prāvesta Antona Rimoviča atstāto kultūrvēsturisko mantojumu Latgalē. Divās dienās ekspedīcijas dalībnieki guva priekšstatu par A. Rimoviča ieguldījumu Latgales baznīcu, altāru, draudzes māju celtniecībā, atjaunošanā un labiekārtošanā, kā arī par viņa koktēlnieka talantu, ar kuru viņš kalpoja Dievam un cilvēkiem, radot vērtīgus sakrālās mākslas darbus. A.Rimovičs galvenokārt darināja skulptūras no koka, veidoja atlējumus gan ģipsī, gan izmantojot cementa javu. Daži viņa darbi vēl ir saglabājušies draudzēs, kurās prāvests kalpojis. Kopumā Latgalē Antons Rimovičs ir kalpojis vismaz 9 draudzēs.
Ekspedīcija
28. un 29. augustā Balvu Novada muzeja darbinieki devās ekspedīcijā uz prāvesta – koktēlnieka Antona Rimoviča kalpošanas vietām Gaigalavā, Rudzātos, Vārkavā, Rubenē, Sventē, Grendzē, Andrupenē, Dukstagalā un tikās ar Skrindu dzimtas muzeju darbiniekiem un iepazinās ar ekspozīciju.
Turpinājums par ekspedīcijas gaitām sekos!
Dāvinājumi muzejam
Paldies Sibīrijas bērniem, kuri uzticēja savas atmiņas un dāvināja muzejam fotogrāfijas, dokumentus un citas liecības, kas stāsta par izsūtījumā pavadītajiem gadiem - Silvijai Demmei (Indriķei), Inārai Indriķei, Arinai Fetisovai (Ārija Dauka) un citiem.
A.Fetisova muzejam uzticēja ne tikai savu dzīvesstāstu, kā viņa no Ārijas Daukas kļuva par Arinu Bušs, kā glābjot no bada posta Sibīrijā viņu caur kontrolpostenim vagonā ienesa mugursomā, bet arī dāvināja tēva Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Pētera Daukas fotogrāfijas un pētījumu par savas dzimtas koku (Plukšu un Matīsu atzaru), kurš sniedzās jau tālajā 1790.gadā.
