Balvu Novada muzejs

Kā BALVI top un svin

Kategorija: Pētījumi
Piektdiena, 09 Februāris 2024

balviem - 96

Šogad atzīmēsim jau (vai tikai) 96.gadadienu kopš Balviem piešķirtas pilsētas tiesības. Piedāvājam interesentiem iepazīties ar informāciju gan par pilsētas izveidi, gan to, kā tikušas atzīmētas pilsētas gadienas.

1926.gada februārī Balvu iedzīvotāji kopsapulce nolēma lūgt Iekšlietu Ministriju piešķirt Balvu apdzīvotai vietai pilsētas pašvaldības tiesības. 19.martā Balvu pagasta valdes telpās notika ārkārtas sēde, uz sēdi Balvos ieradās Iekšlietu Ministrijas pašvaldību Departamenta nodaļas vadītājs P.Klinklavs. Dienas kārtībā “Bolvos miesta resp. pilsētas pašvaldības dibināšanas jautājums”, vienbalsīgi nolēma “atļaut dibināt Bolvos pilsētas pašvaldību”. Pašvaldību departamenta pārstāvis pārbaudot un uz vietas izpētot situāciju secināja - Balvu pilsētai ir paredzama laba nākotne un tāpēc jaunas pašvaldības dibināšana vēlama visdrīzākā laikā. /LVVA, 3723.f., 2.apr., 112.l./
1926.gadā Balvi par pilsētu nekļuva, bet Balviem piešķīra miesta tiesības.

1928.gada 7.februārī notika Saeimas sēde, sēdi atklāja un vadīja priekšsēdētājs Dr. P. Kalniņš. Dienas kārtībā bija arī likums par pilsētu tiesību piešķiršanu 16 miestiem, tai skaitā Balvu miestam. Bez iebildumiem pieņēma 1.pantu, ar kuru visiem minētiem miestiem tiek piešķirtas pilsētu tiesības. /”Valdības Vēstnesis”, Nr.31 (08.02.1928)/
Savukārt 1928.gada 11.februārī Valsts Prezidents izsludināja Likumu par pilsētu tiesību piešķiršanu 16 miestiem, Jaunlatgales apriņķī - Balvu miestam. /”Valdības Vēstnesis”, Nr.34 (11.02.1928)/
Rīkojumā par 16 jaunu pilsētu pašvaldību darbības uzsākšanu Iekšlietu ministrija paziņoja, ka 25. februārī stāsies spēkā likums par jaunu pilsētu nodibināšanu, beigs darboties līdzšinējās miestu valdes un domes un uzsāks darbu pilsētu valdes un domes. /”Valdības Vēstnesis”, Nr.44 (23.02.1928)/
Balvi kļuva par pirmo pilsētu Jaunlatgales apriņķī. 1928.gada 25.februārī notika pirmā Balvu pilsētas domes sēde. Sēdi atklāja plkst.15:00 un to vadīja domes prieķšsēdētājs Ernests Puķītis. Domes priekšsēdētājs apsveica domi un novēlēja “turpmākā darbā nenogurstoši strādāt vietējās pašvaldības un sabiedriskās dzīves pacelšanas un labklājības labā”. /LVVA,3723.f., 2.apr., 114.l./


Lasīt tālāk...

Pirms 120 gadiem dzimis Staņislavs Stukmanis

Kategorija: Pētījumi
Trešdiena, 07 Februāris 2024

Staņislavs Stukmanis (F 5892)1904. gada janvārī Domopoles (tagad Bērzpils) pagastā dzimis pašvaldību darbinieks Balvu pilsētas vadītājs /1941–1944/ Staņislavs Stukmanis.
Strādājis par dārznieku. Bijis aktīvs pašdarbnieks, dziedājis baznīcas korī, piedalījies IX Latviešu Dziesmu svētkos 1938.gadā, Latvijas katoļu jaunatnes biedrības Balvu nodaļas kora sastāvā. 1940.gada jūnijā piedalījies Latgales novada dziesmu svētkos Daugavpilī. Brīvajā laikā rakstīja dzeju, komponēja, gleznoja, skolā gan bija mācījies tikai dažus gadus.
Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā uzņēmās pildīt Balvu pilsētas galvas pienākumus (Šaicāne I. Balvi pilsēta ezeru krastos, 219. lpp.)
St.Stukmanis bija izsūtīts uz Sibīriju, no izsūtījuma atgriezās smagi slims. Miris 1967.gadā 63 gadu vecumā, apbedīts Rugāju pagasta Dubļukalna kapos

Atmiņas par Staņislavu Stukmani

Lasīt tālāk...

1941.gada 14.jūnijs

Kategorija: Pētījumi
Otrdiena, 13 Jūnijs 2023

Dun riteņi, steidz vilciens neziņai pretī,
Vēl egle no robežas sveicienus māj,
Ardievu, ardievu, tu, Dzimtene koša,
Vai tiešām uz mūžu tā jāatstāj man?

R.Sprukulis

1941.gada 14. jūnijā Baltijas valstīs tika veikta specifiska padomju politisko represiju forma  deportācija - iedzīvotāju piespiedu pārvietošana. Nevainīgi cilvēki bez jebkādas apsūdzības uzrādīšanas un tiesas sprieduma tika vardarbīgi apcietināti un izsūtīti uz Sibīriju un citiem attāliem Krievijas ziemeļu apgabaliem. No Latvijas deportēti vairāk kā 15 tūkstoši iedzīvotāji, no Abrenes apriņķa izsūtīja 446 cilvēkus. Izpostītās dzīves, salauzti cilvēku likteņi, daudzi neatgriezās.

Balvu Novada muzeja krātuvē glabājās represēto cilvēku atmiņu pieraksti un fotogrāfijas, kas stāsta par to dienu notikumiem.

Lasīt tālāk...

Novadniekam, literātam, māksliniekam Jānim (Jōņam) Pastoram - 105

Kategorija: Pētījumi
Sestdiena, 03 Jūnijs 2023

JPastors1981 cJ.Pastors dzimis 1918.gada 3.jūnijā Baltinavas pusē. Mācījies Viestura Valsts pamatskolā, Rēzeknes Valsts arodskolā, neklātienē beidzis vidusskolu. Strādājis par grāmatvedi, uzskaitvedi, darbmācības skolotāju Upītes skolā.
Par literārās darbības sākumu uzskatāms 1937.gads, rakstījis dzejoļus, stāstus, feļetonus ar pseidonīmiem - A. Sencis, Greislis, Celinīks. 1944.gadā sagatavojis izdošanai dzejoļu krājumu, bet ceļā uz izdevniecību tas pazudis. 20.gs. septiņdesmitajos gados sācis rakstīt latgaliski. Dzejoļu krājumi „Dzejūli” un „Syla zīdi” rokrakstā atrodas Latvijas Nacionālās bibliotekas Reto grāmatu un rokrakstu krātuvē.

Pļavā. Jānis Pastors. Vārdi un skice.

Lasīt tālāk...

Leģendārais stiprinieks Jānis Pilmanis

Kategorija: Pētījumi
Pirmdiena, 03 Aprīlis 2023

Jānis Pilmanis ap 1935.gaduJānis Pilmanis dzimis 1883.gada 4.aprīlī Jaungulbenes pagastā. Vecāki pārcēlušies dzīvot uz Rugājiem. J.Pilmanis beidzis pagasta skolu, iemācījies mūrnieka amatu.
Bijis Latvijas Neatkarības kara dalībnieks Latgales partizānu pulka sastāvā. Pēc kara J.Pilmanis iekārtoja savu saimniecību Balvu pagasta “Celminiekos” (tagad Kubulu pagasts).

Lasīt tālāk...