Neatkarības karā kritušo piemiņas vietas un LKOK apbedījuma vietas Balvu novadā
Pieminekļi, piemiņas plāksnes
| Nr.p.k. | Piemiņas vieta | Atklāts | Atrašanās vieta |
| 1. | Piemineklis Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem 1919. - 1920.gadā, autors Kārlis Jansons, atjaunoja Andrejs Jansons, I.Folkmanis | 1938.gada 14.augusts, pēc rekonstrukcijas 1993.gada 11.novembrī | Balvi |
| 2. | Piemineklis Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības cīņās kritušo karavīru piemiņai, pēc inženiera Ž. Feldberga projekta. Kapos apbedīti 10 Tilžas novada partizāni: Oskars Bērziņš, Georgs Garvēders, Andrejs Krēsliņš, Pēteris Stanga, Pēteris Zvaigznāns, Voldemārs Balodis, četri nezināmie. Vienīgā piemiņas vieta Balvu rajonā, kura netika nopostīta padomju okupācijas gados. | 1939.gada 24.septembris | Kāpessila kapi, Tilžas pagasts |
| 3. | Piemiņas plāksne Latgales partizānu pulka cīnītājiem Rugājos. Plāksnē iekalti Neatkarības karā kritušo Rugāju pagasta karavīru vārdi: Jānis Akmens, Jānis Biezais, Jānis Dille, Antons Garais, Afanasijs Iljins, Juris Jegorčenko, Kārlis-Leonards Krieviņš, Donats Kikusts, Jānis Kaganis, Jānis Naglis, Jezups Ozoliņš, Jānis Podiņš, Kārlis Pulkstenis, Jānis Plešs, Pāvels Skangals, Pēteris Savičs, Jezups Studers, Otto Upatnieks, Jezups Voicišs, Aleksandrs Voicišs, Jānis Zacharans, Aleksis Zacharāns. | 1937.gada 22.augusts, atjaunota 1992.gada 1.septembrī | Rugāji |
| Plāksni iestrādāja laukakmenī, un jaunizveidoto piemiņas akmeni atklāja skvērā. Akmeņkalis Guntis Zalužinskis | Pārvietota, atklāta 2016.gada 11.novembrī | ||
| 4. | Piemineklis Latvijas Neatkarības karā kritušo karavīru piemiņai, autors Kārlis Zemdega. Uzraksts “Viļakas laukos kritušie Latvijas atbrīvotāji”. |
1935.gada 22.septembris, pēc rekonstrukcijas 1990.gada 11.novembrī | Jaškovas kapi, Vecumu pagasts |
| 5. | Piemiņas vieta Ančipovā, Neatkarības kara kaujas vietā. Atjaunoto piemiņas plāksni pēc mākslinieka Pētera Gleizdāna meta veidoja Rēzeknes mākslas koledžas koktēlniecības nodaļas audzēkņi J.Igoveņa vadībā. Uzraksts uz plāksnes: "Latgolas partizānu pulks - Ančipovas kauja 13.01.1920". |
1992.gadā 20.jūnijs, atjaunota 1998.gadā | Šķilbēnu pagasts |
| 2021. gada novembra sākumā koka piemiņas zīmes vietā uzstādīts granīta piemineklis, ko pēc paša meta darinājis akmeņkalis Vitālijs Peļņa. | 2022.gada 13.janvārī iesvētīta. | ||
| 6. | Piemiņas zīme „Brīvības cīņu (1918-1920) karavīriem un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem” Plāksnē iekalti LKO kavalieru vārdi - Kazimirs Olekšs, Aleksandrs Lācis, Semjons Archipovs, Jānis Pugačs un Ludvigs Topecs. Piemiņas vietas izveides iniciators - atvaļinātais pulkvedis Pēteris Ziemelis, autors - Pēteris Kravalis. | 2014.gada 7.novembris | Bērzpils pagasts |
| 7. | Piemiņas plāksne Neatkarības karā kritušajiem 11 pagasta iedzīvotājiem. Kritušie – Konstantīns Berķis, Vincents Jermacāns, Jegors Ivanovs, Jānis Krilovs, Vincents Antona d. Ločmelis, Vincents Pāvela d. Ločmelis, Nikolajs Pavlovs, Pēteris Pužulis, Antons Slišāns, Broņislavs Slišāns, Staņislavs Supe. | 1935.gadā, atjaunota 1998.gadā | Šķilbēnu pagasts Skvērā pie Rekovas vidusskolas |
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru apbedījuma vietas
| Nr.p.k. | Vārds, uzvārds | Apbedījuma vieta |
| 1. | Bukāts Jānis | Bērzkalnes pag. Priedaines kapos |
| 2. | Galejs Antons | Rugāju pag. Kamieļkalna kapos |
| 3. | Gurckis Voldemārs | Bērzkalnes pag. Priedaines kapos |
| 4. | Lācis Aleksandrs | Rugāju pag. Garosilu kapos |
| 5. | Melnis Staņislavs | Rugāju pag. Stāmeres kapos |
| 6. | Strods Pēteris | Balvu pilsētas pareizticīgo kapos |
| 7. | Hermanis Lugvigs | Bēzkalnes pag. Priedaines kapos |
| 8. | Vāvere Jānis | Balvu pilsētas luterāņu kapos |
| 9. | Ivanovs Nikolajs | Šķilbēnu pareizticīgo kapos |
Kaujās kritušo piemiņas vietas kapsētās
| Nr.p.k. | Kaujās kritušie | Apbedījuma vieta |
| 1. | Apbedīts no ievainojuma 1920.gadā mirušais partizāns Voldemārs Milbergs (Millers) (1896-1920). | Baltinavas pagasta Gubas kapi, atjaunota piemiņas vieta 2011.g. |
| 2. | Apbedīts 1920.gadā kritušais Latgales partizānu pulka karavīrs Staņislavs Supe (piemiņas zīmes nav). | Baltinavas pagasta Breksines kapi |
| 3. | Baltinavā bijuši Brāļu kapi, kuros pēc Latgales divīzijas kritušo karavīru saraksta apbedīti Antons Ločmelis (kritis 1920.g.janv.), Nikolajs Pavlovs (kritis 1919.g.sept.), Broņislavs Slišanovs. | Kapi mūsdienās nav saglabājušies |
| 4. | Apbedīti kritušie karavīri Ludvigs Hermanis (1896-1920), Voldemārs Sīlis (1897-1919), A.Kravalis (Alns Kraval 1891-1919). | Bērzkalnes pagasta Priedaines kapi |
| 5. | Apbedīts 1919.gadā kritušais Jānis Podiņš (1901-1919). Ir piemineklis ģimenes kapavietā-betonā veidots sievietes tēls ar kapara plāksnīti un tekstu. | Lazdukalna pagasta Garo Silu kapi |
| 6. | Apbedīti trīs kritušie karavīri Pāvels Skangals, Jāzeps Voicišs, Jānis Voicišs. Ir piemineklis - iekalti apbedīto vārdi un uzvārdi, vidusdaļā teksts ”Par brīvību un Tēvu Zemi kritušie varoņi 1920.g.19.janv.” | Rugāju pagasta Čušļu kapi |
| 7. | Piemiņas zīme-čuguna krusts uz granīta pamata, uz kura rakstīts „Limans Piters, Latvijas atbrīvošanas cīņu karavīrs, miris 1920.g.” Apbedīts arī Antons Slišāns (1892-1968). | Šķilbēnu pagasta Lotušu kapi |
| 8. | Apbedīti trīs kritušie partizānu pulka karavīri: Aleksandrs Zaharāns (1886-1919), Jānis Zaharāns (1893-1919), Jānis Jermacāns. | Vectilžas pagasta Sudarbes kapi |
| 9. | 1919.gadā kritušais Latgales partizānu pulka karavīrs Henrihs Začs (1899-1919). | Balvu pilsētas Začu kapi |
| 10. | Apbedīts Latgales partizānu pulka karavīrs Staņislavs Niedra (1900-1919), ir kapakmens. | Vīksnas pagasta Čāgu kapi |
LVVA Kara vēsturiskās komisijas (1916-1930) fondā ir Latgales divīzijas kritušo karavīru saraksts no Neatkarības kara sākuma līdz 1920.gada 1.jūlijam. Sarakstā minēts, ka 38 kritušie Latgales partizānu pulka karavīri apbedīti Balvos. Vēlāk sarakstā minēto karavīru apbedījumi tika konstatēti citās kapsētās.
Izmantotā literatūra
1. Balvu Novada muzeja materiāli:
1.1. Dokumentu kolekcija;
1.2. Fotomateriālu kolekcija;
1.3. Tematiskā mape “Pieminekļi un piemiņas vietas”;
1.4. Tematiskā mape “Latgales partrtizānu pulks”
2. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri, Jāņa sēta, 1995.- 613 lpp.
3. Lismanis J. 1915-1920 kauju un kritušo kakarvīru piemiņas vietas, 1999.- 25.-30.lpp.
4. Logins H. Latgales partizānu pulks. Atmiņas un dokumenti, 1993.-208 lpp.
5. Maksimova L. Viļaka un tās ļaudis gadsimtu ceļos, Latgales kultūras centra izdevniecība 2005.-68.-69.lpp.
6. Šnepera A. Latgales partizānu pulkam-80, 1999.-55 lpp.
Informatīvo lapu sagatavoja vecākā speciāliste vēsturniece Ruta Akmentiņa
Pēteris Džigurs – balvenietis, mākslinieks, dzejnieks un dzīves filozofs.
Pēteris Džigurs dzimis 1944. gada 11. aprīlī Balvos. 1964. gadā absolvējis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu, vēlāk studējis Latvijas Mākslas akadēmijā. Aktīvi piedalās izstādēs kopš 1974. gada. Viņa darbi eksponēti gan Latvijā, gan ārvalstīs. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1983. gada.
Pētera Džigura darbi – grafika un dzeja – publicēti viņa izdotajās grāmatās “Grafika” (2001), “Māksla ir dievišķīgs noslēpums” (2002) un “Kal mākslas daili dziesmā savā” (2018).
Par viņa radošo devumu liecina arī saņemtie apbalvojumi – Pēteris Džigurs ir apbalvots ar IV šķiras Atzinības krustu (2008) un Balvu novada domes Atzinības rakstu (2010). Viņš dāsni dalījies ar savu mākslu – Balvu Novada muzeja krājumā atrodas vairāk nekā simts mākslinieka grafikas darbu.
Muzeja dārgumi I
Izstādē "Muzeju dārgumi I - Arheoloģija, Etnogrāfija, Māksla" eksponēto mākslas darbu autoru biogrāfijas.
"Aizvesto stāsti": Par Auziņu ģimenes gaitām
Šajā laikā, kad tuvojas mūsu zemei tik nozīmīgā Māras diena, kuru pirms 75 gadiem padomju režīms padarīja par daudzu Latvijas iedzīvotāju ciešanu ceļa sākuma brīdi, Balvu Novada muzejā var aplūkot izstādi "Atmiņas par Sibīriju". Tiesa, ne jau visu var ielikt ekspozīcijas stendos, tādēļ piedāvājam iepazīties ar vienas ģimenes stāstu par savām gaitām plašāk.
1949.gada martā starp izsūtītajiem no Viļakas apriņķa bija arī Auziņu ģimene no Tilžas pagasta.
Kā BALVI top un svin
Šogad atzīmēsim jau (vai tikai) 96.gadadienu kopš Balviem piešķirtas pilsētas tiesības. Piedāvājam interesentiem iepazīties ar informāciju gan par pilsētas izveidi, gan to, kā tikušas atzīmētas pilsētas gadienas.
1926.gada februārī Balvu iedzīvotāji kopsapulce nolēma lūgt Iekšlietu Ministriju piešķirt Balvu apdzīvotai vietai pilsētas pašvaldības tiesības. 19.martā Balvu pagasta valdes telpās notika ārkārtas sēde, uz sēdi Balvos ieradās Iekšlietu Ministrijas pašvaldību Departamenta nodaļas vadītājs P.Klinklavs. Dienas kārtībā “Bolvos miesta resp. pilsētas pašvaldības dibināšanas jautājums”, vienbalsīgi nolēma “atļaut dibināt Bolvos pilsētas pašvaldību”. Pašvaldību departamenta pārstāvis pārbaudot un uz vietas izpētot situāciju secināja - Balvu pilsētai ir paredzama laba nākotne un tāpēc jaunas pašvaldības dibināšana vēlama visdrīzākā laikā. /LVVA, 3723.f., 2.apr., 112.l./
1926.gadā Balvi par pilsētu nekļuva, bet Balviem piešķīra miesta tiesības.
1928.gada 7.februārī notika Saeimas sēde, sēdi atklāja un vadīja priekšsēdētājs Dr. P. Kalniņš. Dienas kārtībā bija arī likums par pilsētu tiesību piešķiršanu 16 miestiem, tai skaitā Balvu miestam. Bez iebildumiem pieņēma 1.pantu, ar kuru visiem minētiem miestiem tiek piešķirtas pilsētu tiesības. /”Valdības Vēstnesis”, Nr.31 (08.02.1928)/
Savukārt 1928.gada 11.februārī Valsts Prezidents izsludināja Likumu par pilsētu tiesību piešķiršanu 16 miestiem, Jaunlatgales apriņķī - Balvu miestam. /”Valdības Vēstnesis”, Nr.34 (11.02.1928)/
Rīkojumā par 16 jaunu pilsētu pašvaldību darbības uzsākšanu Iekšlietu ministrija paziņoja, ka 25. februārī stāsies spēkā likums par jaunu pilsētu nodibināšanu, beigs darboties līdzšinējās miestu valdes un domes un uzsāks darbu pilsētu valdes un domes. /”Valdības Vēstnesis”, Nr.44 (23.02.1928)/
Balvi kļuva par pirmo pilsētu Jaunlatgales apriņķī. 1928.gada 25.februārī notika pirmā Balvu pilsētas domes sēde. Sēdi atklāja plkst.15:00 un to vadīja domes prieķšsēdētājs Ernests Puķītis. Domes priekšsēdētājs apsveica domi un novēlēja “turpmākā darbā nenogurstoši strādāt vietējās pašvaldības un sabiedriskās dzīves pacelšanas un labklājības labā”. /LVVA,3723.f., 2.apr., 114.l./
Pirms 120 gadiem dzimis Staņislavs Stukmanis
1904. gada janvārī Domopoles (tagad Bērzpils) pagastā dzimis pašvaldību darbinieks Balvu pilsētas vadītājs /1941–1944/ Staņislavs Stukmanis.
Strādājis par dārznieku. Bijis aktīvs pašdarbnieks, dziedājis baznīcas korī, piedalījies IX Latviešu Dziesmu svētkos 1938.gadā, Latvijas katoļu jaunatnes biedrības Balvu nodaļas kora sastāvā. 1940.gada jūnijā piedalījies Latgales novada dziesmu svētkos Daugavpilī. Brīvajā laikā rakstīja dzeju, komponēja, gleznoja, skolā gan bija mācījies tikai dažus gadus.
Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā uzņēmās pildīt Balvu pilsētas galvas pienākumus (Šaicāne I. Balvi pilsēta ezeru krastos, 219. lpp.)
St.Stukmanis bija izsūtīts uz Sibīriju, no izsūtījuma atgriezās smagi slims. Miris 1967.gadā 63 gadu vecumā, apbedīts Rugāju pagasta Dubļukalna kapos
Atmiņas par Staņislavu Stukmani
1941.gada 14.jūnijs
Dun riteņi, steidz vilciens neziņai pretī,
Vēl egle no robežas sveicienus māj,
Ardievu, ardievu, tu, Dzimtene koša,
Vai tiešām uz mūžu tā jāatstāj man?
R.Sprukulis
1941.gada 14. jūnijā Baltijas valstīs tika veikta specifiska padomju politisko represiju forma deportācija - iedzīvotāju piespiedu pārvietošana. Nevainīgi cilvēki bez jebkādas apsūdzības uzrādīšanas un tiesas sprieduma tika vardarbīgi apcietināti un izsūtīti uz Sibīriju un citiem attāliem Krievijas ziemeļu apgabaliem. No Latvijas deportēti vairāk kā 15 tūkstoši iedzīvotāji, no Abrenes apriņķa izsūtīja 446 cilvēkus. Izpostītās dzīves, salauzti cilvēku likteņi, daudzi neatgriezās.
Balvu Novada muzeja krātuvē glabājās represēto cilvēku atmiņu pieraksti un fotogrāfijas, kas stāsta par to dienu notikumiem.
Novadniekam, literātam, māksliniekam Jānim (Jōņam) Pastoram - 105
J.Pastors dzimis 1918.gada 3.jūnijā Baltinavas pusē. Mācījies Viestura Valsts pamatskolā, Rēzeknes Valsts arodskolā, neklātienē beidzis vidusskolu. Strādājis par grāmatvedi, uzskaitvedi, darbmācības skolotāju Upītes skolā.
Par literārās darbības sākumu uzskatāms 1937.gads, rakstījis dzejoļus, stāstus, feļetonus ar pseidonīmiem - A. Sencis, Greislis, Celinīks. 1944.gadā sagatavojis izdošanai dzejoļu krājumu, bet ceļā uz izdevniecību tas pazudis. 20.gs. septiņdesmitajos gados sācis rakstīt latgaliski. Dzejoļu krājumi „Dzejūli” un „Syla zīdi” rokrakstā atrodas Latvijas Nacionālās bibliotekas Reto grāmatu un rokrakstu krātuvē.
