Lības Ločmeles keramikas izstāde "Pieskarties"
Februāris tuvākā un tālākā pagātnē (2026)
Balvu pilsētas un Balvu novada nozīmīgi vēsturiskie notikumi, kam šogad [2026] februāra mēnesī ir "apaļas" vai "pusapaļas" jubilejas
|
Februāris |
|
| 2001.gada 1.februāris | Pirms 25 gadiem uz pirmo mēģinājumu sanāca Balvu kultūras un atpūtas centra koris "Mirklis”, diriģents Roberts Liepiņš. Koris izveidots lai piedalītos garīgās mūzikas svētkos Aglonā. Koris beidza pastāvēt 2010.gadā. 2012.gada koris darbību atsāka diriģenta Ulda Kokara vadībā. Piedalījās Pasaules koru olimpiādes lielkoncertā Rīgā (2014), Starptautiskajā Stasis Šimkus koru festivālā konkursā Lietuvā ieguva Sudraba Diplomu (2020), ar garīgās mūzikas programmu koncertēja Lietuvā Pliku evaņģēliski luteriskajā baznīcā un Kuliai Sv.Bīskapa Staņislava katoļu baznīcā, pārstāvot Latviju (2022) |
| 1916.gada 15. februāris | Pirms 110 gadiem Varakļānu pagasta Lazdinieku ciemā dzimis katoļu garīdznieks, publicists Jānis Svilāns. Bija draudžu prāvests Kupravā, Balvos, Baltinavā un Šķilbēnos, Baznīcas vēstures pētnieks, vāca materiālus par garīdzniekiem un draudžu vēsturi, vairāku grāmatu autors, “Latvijas Romas - katoļu baznīcas un kapelas” 1. daļa (1995), “Kardināls Julians Vaivods” (2002), J.Svilāns un Budže A.” Latvijas Romas katoļu priesteri” 1. daļa (2008) un “Sprediķi” (2012). Tā kā iespēja publicēties padomju gados bija liegta, tad grāmatas izdotas pēc viņa nāves. Miris 1996. gada 26. septembrī. Apbedīts Viļakas kapos. Atsauce: Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze |
| 1926.gada 16.februāris | Pirms 100 gadiem Viļakas pagasta Vecābeļu mājās dzimusi Austra Mieriņa. Zinātniece, vēstures zinātņu kandidāte, Latvijas agrāro attiecību pētniece. Mācījusies Kupravas pamatskolā, Viļakas ģimnāzijā (1940-1945), Latvijas Universitātes vēstures nodaļā (1945-1950). 42 gadus strādājusi Latvijas vēstures institūtā, pētījusi Latvijas agrāro vēsturi, kā arī Rīgas un latviešu kultūras vēsture. Piedalījusies vairāku grāmatu uzrakstīšanā: “Rīga 1860.– 1917. g.”, “Latvija 19. gadsimtā”, “Latvijas 20. gadsimta vēsture” I sējums, “Latvijas zemju robežas 1000 gados” u.c. Par pētījumiem 1970. gadā saņēmusi tajā laikā vēsturnieku visprestižāko J. Zuša vārdā nosaukto prēmiju, divas Latvijas PSR Valsts prēmijas (1982. un 1987.). Izdots plašs pētījums par savu dzimtu “Laiki un likteņi” (2007). Mirusi 2012.gada 19.augustā Rīgā. |
Informāciju savākusi un apkopojusi Balvu Novada muzeja vēsturniece Ruta Akmentiņa
Izmantotie avoti, literatūra
1. Latvijas Nacionālais arhīvs;
2. Balvu Novada muzeja materiāli;
3. Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze
1991.gada barikādes. Balvu rajons.
Barikāžu laiks ir vēsturisks apzīmējums Latvijas Republikas aizsardzības pasākumiem, kas organizēti Rīgā un citur Latvijā no 1991.gada 13. līdz 27. janvārim. Tajās dienās Latvijas iedzīvotāji apsargāja Augstākās Padomes (AP) un Ministru padomes ēkas, Latvijas Radio namu, televīzijas centru Zaķusalā, Rīgas telefona un telegrāfa centrāles ēkas Rīgā, Rīgas tiltus, kā arī pastu un raidstaciju Kuldīgā, Ulbrokas radiotorni un vairākus objektus Liepājā - pilsētas domi, pastu, televīzijas torni un Latvijas Tautas frontes (LTF) mītni. Bet jau pirms tam Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes īpašu uzdevumu milicijas vienības kaujinieki (OMON) saskaņā ar Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas norādi bija ieņēmuši Preses namu, bija notikušas arī citas provokācijas.
13.janvārī plkst.4.45 no rīta Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētāja vietnieks Dainis Īvāns uzrunāja tautu Latvijas Radio, informējot par notikušo Viļņā un aicinot pulcēties Doma laukumā AP aizstāvībai. No rīta Latvijas Radio atkārtoja LTF paziņojumu, kas nosacīja, pie kuriem objektiem kura novada ļaudīm jāpaliek pēc manifestācijas.
13. janvārī Daugavmalā notika Latvijas Tautas frontes organizēta Vislatvijas manifestācija, kurā vairāk nekā 500000 cilvēku izteica atbalstu Augstākajai Padomei un Ministru Padomei, kā arī protestēja pret bruņotajām akcijām Lietuvā.(5)
Balvu rajona cilvēkiem uz manifestāciju bija iespēja braukt ar Rugāju, Tilžas un Balvu Autotransporta autobusiem par maksu. (2.3.)
Kas notika Balvos?
Janvāris tuvākā un tālākā pagātnē (2026)
Balvu pilsētas un Balvu novada nozīmīgi vēsturiskie notikumi, kam šogad [2026] janvāra mēnesī ir "apaļas" vai "pusapaļas" jubilejas
|
Janvāris |
|
| 1921.gada 3.janvāris | Pirms 105 gadiem Balvu pagasta Briežavā dzimis Jēkabs Vilfrīds Kariks. Zinātnieks, medicīnas doktors. Beidzis Balvu ģimnāziju (1940), bijis muzikants 19. Abrenes aizsargu pulka Balvu nodaļas pūtēju orķestrī, studējis Latvijas universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē, vēlāk Medicīnas fakultātē. Otrā pasaules kara dalībnieks, karam beidzoties paliek Vācijā. Strādāja par ārstu Pakistānā, Jaungvinejā. Dažādu valstu medicīnas žurnālos publicēja pētnieciskos rakstus. Līdztekus ikdienas ārsta darbam, tapušas 53 publikācijas (gan vienam pašam, gan sadarbībā ar citiem kolēģiem), konferenču referāti un publicēto darbu atreferējumi žurnālos. Miris 2015. gada 21.septembrī Austrālijā. |
| 2011.gada 6.janvāris | Pirms 15 gadiem iesvētīts Balvu Novada karogs. 2010.gada 13.maijs apstiprināta Balvu novada karoga skice. 2011.gada 6.janvārī Balvu Evaņģēliski Luteriskajā baznīcā Daugavpils diecēzes bīskaps Einārs Alpe iesvētīja Balvu novada karogu. Karoga apraksts: Gaišā, baltā josla simbolizē baltu dvēseli un garīgās vērtības. Gaišā - baltā krāsa simbolizē arī cerības uz gaišu nākotni. Balts - cēluma, atklātības, ūdeņu, ūdensrožu un gaišo domu krāsa. Sudraba krāsas josla simbolizē - "zemes" vērtības, sudraba "spoguļus", Balvu ezeru. Sudrabs, kā bagātības un auglības simbols. Taču sudrabs sūbē, tāpēc simbolizē arī cilvēka vajadzību pielikt pūles, lai to spodrinātu, simbolizē nemitīgas rūpes par izaugsmi un neatlaidīgu garu. Baltajā joslā attēlots Balvu novada ģerbonis. |
| 1991.gada 13. -25.janvāris |
Pirms 35 gadiem Barikāžu laiks, sargāt Latvijas neatkarību uz Rīgu dodas arī Balvu rajona iedzīvotāji. Balvenieši atradās Zaķusalā - pie televīzijas. Pirmajā nedēļā arī Balvos apsargāja rajona izpildkomiteju un sakaru nodaļu. Janvāra dienās visu diennakti ar Rīgu un citiem rajoniem sakarus uzturēja Tautas Frontes Balvu nodaļas koordinācijas centrs, kas tolaik atradās Brīvības ielā 46a. Imants Koliņš savā atmiņu pierakstā rakstījis, ka janvāra dienās koordinācijas centrs kļuva par pilsoniskās nepakļaušanās un nevardarbīgās pretošanās vadības štābu. Katru dienu uz Rīgu brauca cilvēki no rajona. Daudzi brauca individuāli ar sabiedrisko transportu vai personīgiem transporta līdzekļiem. |
| 1901.gada 14.janvāris | Pirms 125 gadiem Dundagas pagastā, dzimis Balvu luterāņu draudzes (1929-1940) un Abrenes (Jaunlatgales) aizsargu pulka mācītājs (1931-1940), Viļakas draudzes vikārs (1931-1935) Hugo Maksimiliāns Grīvāns. Kalpodams Balvu draudzē mācītājs Grīvāns piedalījās daudzos pasākumos. 1930.gadā, kad Balvos atzīmēja Latgales partizānu pulka dibināšanas gadadienu, mācītājs Grīvāns noturēja aizlūgumu Neatkarības karā kritušo piemiņai, 1934.gadā veica pamatakmens iesvētīšanu karavīru kazarmām Viļakā, 1935.gadā vadīja Jaunlatgales aizsargu pulka karoga iesvētīšanas dievkalpojumu u.c. 1940.gada vasarā M.Grīvāns pārcelts darbā uz savu dzimto pusi. Padomju okupācijas laikā kristīgās un nacionālās pārliecības dēļ viņam noņemtas tiesības darboties par mācītāju. Bija apcietināts, izsūtīts uz Sibīriju, izsūtījumā pavadījis 16 dzīves gadus. 1977.gada 4.martā viņš no okupētās Latvijas caur Ļeņingradu ieradās Zviedrijā. Miris nelaimes gadījumā 1987.gada 8. jūlijā Norčēpingā (Zviedrija). |
| 1916.gada 19.janvāris | Pirms 110 gadiem Balvu pagastā, Rugājos Jāņa Matīsa un Alvīnas Matīsas (dzim. Pluksis) septiņu bērnu ģimenē dzimis Rūdolfs Matīss. Mākslinieks, skolotājs, Otrā pasaules kara dalībnieks - 19. latviešu divīzijas izlūkbataljona leitnants. Apbalvots ar Otrās šķiras Dzelzs krustu. Dzīvojot ASV, dzīves pēdējos 25 gadus nodarbojās ar stikla mākslas darbu veidošanu. Miris 2008. gada 21. martā Sietlā. Meita Vita Matīsa viņa darbus uzdāvināja Balvu muzejam (2015) un Balvu luterāņu baznīcai (2018). Rūdolfa brāļi un māsas: Vilhelms Matīss - režisores Ainas Matīsas tēvs, Ādolfs Matīss - ģenerāļa Valda Matīsa tēvs, Emma Matīsa apprecējās ar Pēteri Auziņu, Balvu pilsētas galvu 1933. gadā. |
| 1991.gada 20.janvāris | Pirms 35 gadiem pie Balvu sākumskolas LTF Balvu nodaļas organizētais mītiņš barikāžu dalībnieku atbalstam. Atsaucoties Kultūras nodaļas vadītājas R.Cibules aicinājumam, vakarā pie Balvu sākumskolas pulcējas cilvēki, lai izteiktu atbalstu barikāžu dalībniekiem. Pasākuma laikā dziedāja apvienotie kori, diriģenta Ilmāra Sleža un Anastasijas Ločmeles vadībā, spēlēja pūtēju orķestris “Balvi” diriģenta Egona Salmaņa vadībā, dzeju runāja Tautas teātra aktieri. |
| 2021.gada. janvāris | Pirms 5 gadiem 15. - 17. un 22. - 24.janvārī, lai samazinātu risku inficēties ar Covid-19, valdība noteikusi komandantstundu nedēļas nogalēs. Latvijas iedzīvotājiem, naktīs no piektdienas uz sestdienu un no sestdienas uz svētdienu, laikā no pulksten 22 līdz 5, uzturēties savās dzīvesvietās. Martā Balvu sadarbības teritorijas civilās aizsardzîbas komisijas priekšsēdētājs Aigars Pušpurs sasauca attālinātu Balvu sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas sēdi, kurā sprieda par situāciju ar Covid-19 Balvu, Rugāju, Viļakas, Baltinavas novados. 19. - 20.martā saistībā ar Covid-19 slimības uzliesmojumu Balvu reģionā Balvu, Baltinavas, Rugâju un Viļakas novadu pašvaldības sadarbībā ar valsts zinātnisko institūtu “BIOR” īstenos pūļa testēšanu vīrusa noteikšanai. |
Informāciju savākusi un apkopojusi Balvu Novada muzeja vēsturniece Ruta Akmentiņa
Izmantotie avoti, literatūra
1. Latvijas Nacionālais arhīvs;
2. Balvu Novada muzeja materiāli;
