29.septembrī izstādes atklāšana un tikšanās ar mākslinieku Kasparu Teilānu
Tēvu dienas meistarklase "Mans tētis var visu"
Holokausta upuru piemiņai
Piemiņas vieta Otrā pasaules kara laikā 1941.gada 8. un 9.augustā nošautajiem ebrejiem Kubulu pagasta Celmenē. Nošauto Balvu ebreju radinieki slepkavības vietā uzlika pieminekli. Foto: Iveta Supe, 21.gs.sākums.
Balvu Dzimtsarakstu nodaļas arhīvā Miršanas aktu ierakstu grāmatās ieraksti par ebreju masveidīgu nogalināšanu veikti 1941.gada 9.oktobrī, ierakstā Nr. 32 kā nāves cēlonis minēts "miris". 1941.gada 9.augustā, ieraksts grāmatā, nogalināti 297 ebreji, 115 vīrieši un 182 sievietes, tai skaitā 112 bērni līdz 18 gadu vecumam, 3 nogalinātajiem bija mazāk par gadu, vecākajai sievietei 90 gadu. Dažiem nogalinātajiem nav uzrādīts gadu skaits. (Šaicāne I. Balvi pilsēta ezeru krastos, 217.lpp.)
Balvu novadā Otrā Pasaules kara laikā nošauto ebreju piemiņas vietas ir Baltinavas pagastā, Rugāju pagasta Smilšukalnā, Kubulu pagasta Celmenē, Viļakas ebreju masu kapi.
1938.gada 14.augusts
Pirms 85 gadiem Balvos atklāja pieminekli Neatkarības kara laikā kritušajiem Latgales partizānu pulka karavīriem. Par pieminekļa atklāšanu un ģenerāļa Jāņa Baloža viesošanos Balvos rakstīja Latvijas laikraksti "Valdības Vēstnesis", "Latvijas Kareivis", "Zemgales Balss", "Aizsargs", "Magazina", "Rīgas Vēstis" u.c. Ieskats laikraksta "Latgales Vēstnesis"" (1938.08.17) rakstītajā.
"Zeltītos saules staros vīta, svētdien ausa Brīvības cīnītāju piemiņas diena pār Latgales partizāņu pulka šūpuli - Balvu pilsētu. /.../ Neskaitāmie karogi slaidajos mastos, zaļumu vītnes, grezni rotāta pilsēta /.../ Pie saules apmirdzētā, vēl aizklātā pieminekļajau rīta stundā pulcējās vecie cīņu biedri. /.../ Kad saule jau tuvojās pusdienas laikam, Balvu Pieminekļa laukumā viena pēc otras ierodas daudzās organizācijas, aizsargi, mazpulki, skolu jaunatne, tautas dēli un tautas meitas. Ierodas arī visi Abrenes apr. pagastu vecākie un pilsētu galvas. Balvu stacijā ar pusdienas vilcienu ieradās kara ministrs ģen. J.Balodis. /.../ Pie ieejas pilsētā, pie ezera tilta, kur savā laikā bija izlikta pirmā partizāņu apsardze, kara ministra sagaidīšanai bija uzcelti grezni goda vārti. "Varu Jums apliecināt, ka senais partizāņu gars vēl ir dzīvs", apsveicot bijušo partizāņu vadītāju austrumu frontes pavēlnieku ģen. J.Balodi, liecināja pirmais Latgales partizāns- tagadējais Balvu pilsētas galva K. Lācis."
"Partizāni nāk," vēsta čukstošas balsis, un no Balvu pagasta nama ar bijušo kauju vadoni Lāčplēša kara ordeņa kavalieri - kapteini I.Beču priekšgalā laukumā iesoļo vairāk kā 800 bijušie Partizāņu pulka karavīri. Tie sagrupēti savu agrāko rotu vienībās, ar saviem bijušiem komandieriem priekšgalā. Atskan komandas un vecie cīnītāji izpilda savu priekšnieku un vadītāju pavēles kā senās dienās, kad šīs pavēles bija jāpilda brīvības cīņu kaujas laukos. Atklājot pieminekli kara ministrs ģen. J.Balodis teica runu. /.../ Atskanot valsts himnai, kara ministrs atsedza partizāna - sargātāja tēlu. /.../ pieminekli tikai dažu simtu metru augstumā, pārlido Latvijas kara lidmašīna, kura izmet krāšņu ziedu velti kritušiem Latgales atbrīvotājiem un, nododama sveicienu, nozūd atbrīvotās Latgales tālēs."
Balvu Novada muzejs ir izveidojis laika līniju par pieminekļa vēsturi - Pieminekļa hronika.
Informācijas sagatavošanā izmantoti Balvu Novada muzeja un periodika.lv materiāli. Fotogrāfija no Balvu Novada muzeja krājuma.
Ruta Akmentiņa,
Balvu Novada muzeja vecākā speciāliste - vēsturniece
1988.gada vasara Balvos
20.gs. 80.gadu beigās Latvijā sākās aktīva sabiedriski politiska rosība par valstiskās neatkarības atjaunošanu. Balvos pārmaiņas sākās 1988.gada vasarā. Domubiedru grupa: Vilis Bukšs, Andrejs Bužs, Juris Cibulis, Gvido Lielmanis, Aldis Pušpurs un Antons Slišāns laikraksta “Vaduguns” 1988.gada 30.jūlija numurā aicināja iedzīvotājus apvienoties Tautas frontē. “/.../Mūsu rajona iedzīvotāji, neatkarīgi no jūsu tautības, partijas, reliģiskās piederības, aicinām visus uz diskusiju par pārbūves procesa reālās situācijas apzināšanu savā rajona, par Tautas frontes izveidošanu un tās uzdevumu noteikšanu. Pārdomājiet savus priekšlikumus un nāciet uz sarunu 13.augustā plkst.11 Balvu rajona kultūras namā. Lai diskusija būtu auglīga, pagaidu iniciatīvas grupa lūdz iedzīvotājus būt patiešam aktīviem un piebiedroties gribošiem šajā kustībā. Nāciet, izsakieties, rosiniet, lai vēlāk kopīgi darbotos! /.../”
LTF koordinācijas centra izveides sapulce Balvos 1988.gada 13.augustā. Foto no muzeja krājuma.
Intervija ar Balvu keramiķi Elitu Eglīti
Pastāsti par sevi?Esmu dzimusi Balvos, mācījusies Balvos, tad Rēzeknes mākslas skolā, Rēzeknes augstskolā.
Kāpēc izvēlējies tādu profesiju?
Kopš bērnības ļoti patika keramika un bija vēlēšanās to apgūt.
Vai keramika bija sapnis jau kopš bērnības?
Jau mācoties pamatskolā domāju, ka māls ir mana stihija.
Kas iedvesmo radīt?
Mani iedvesmo daba un dabas formas.
Kā sāki nodarboties ar keramiku?
Mazpamazām, uz priekšu. Katra radīšana ir kā brīnums, sava veida eksperiments. Parasti ieplānoju – ko un kā veidošu. Galvā redzu rezultātu. Ja nepatīk, darbus pārdedzinu vairākkārt.
Tuvojas 14.jūlijs - Elitas Eglītes personālizstādes "Keramika"" atklāšanas diena
