Novadniekam Kārlim Serdānam – 120
Kārlis Serdāns bija militārs darbinieks - Latvijas armijas virsnieka vietnieks 7.Siguldas kājnieku pulkā, trimdas darbinieks - Daugavas Vanagu Ročestras nodaļas vadītājs.
Dzimis 1905.gada 20.jūnijā Balvu pagasta Gobusalā, piecu bērnu ģimenē kā vecākais dēls.
Mācījās Balvu tirdzniecības skolā, 1923.gada 4.oktobrī brīvprātīgi iestājās Latvijas armijā, 1924.gadā beidza Instruktoru skolu. Pēc Instruktoru skolas beigšanas nonāca 7.Siguldas kājnieku pulkā Alūksnes garnizonā, pildīja ierindas un ārrindas dienestu virsnieka vietnieka pakāpē. Dienesta laikā zināšanas papildināja militārā rakstura kursos.
1925.gadā apprecējās ar Aleksandru Pupon (1900-1996), iepazinās viņi Armijas ballē Gulbenē, par kāzu dienu izvēlējās 25.decembri, laulību noslēdza Vecgulbenes miesta dzimtsarakstu nodaļā. Ģimenē piedzima meita Aina (1927- 2022) un dēls Imants (1929-1993).
POSTAŽI: Gleznas un grafikas
Tuvojas mākslinieka Pētera Postaža un viņa meitas, arī mākslinieces Ingūnas Postažas darbu izstāde Balvu Novada muzeja Izstāžu zālē.
„Gleznošana ir viss mans mūžs, esmu uzticīgs glezniecībai, tas ir mans žanrs, un es domāju par to, arī gleznoju katru dienu. Tu esi piedzimis kā mākslinieks, un bez tā nav iespējams dzīvot, tomēr visi nevar būt Mikelandželo vai Rafaeli. Nevajag gribēt būt ģēnijam, vajag būt pieticīgam ierindas strādniekam, jo ģenialitāte smadzenes apstādina – šķiet, viss ir sasniegts un ko tālāk vairs darīt? Labāka ir pieticība, lai nemitīgi kaut ko meklētu un ietu vēlamajā virzienā”: tā savulaik Valmieras muzejam teicis Pēteris Postažs, kurš šogad ir nosvinējis 85 gadu jubileju, bet joprojām apbur viņa enerģiskums un rosīgums. Talanta mantiniece ir arī šī gada jubilāre Ingūna Postaža, kuras darbi arī būs apskatāmi Balvu Novada muzejā.
Var rasties jautājums, kā tā - ne dzimuši, ne auguši Balvu pusē, bet izstāde pie mums? Bet nē, šīs dzimtas veikums ir pat krietni nozīmīgāks mūsu pusei nekā uzreiz par to varam iedomāties. Sekojiet informācijai un uzzināsiet vairāk gan par māksliniekiem, gan par nozīmi Balvu kultūras vidē.
Jūnijs tuvākā un tālākā pagātnē (2025)
Balvu pilsētas un Balvu novada nozīmīgi vēsturiskie notikumi, kam šogad [2025] jūnija mēnesī ir "apaļas" vai "pusapaļas" jubilejas
|
Jūnijs |
|
| 1995.gada 3.jūnijs | Pirms 30 gadiem blakus Viļakas katoļu baznīcai Parka ielas malā atklāta piemiņas vieta Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Pasākums notika Ziemeļlatgales nacionālo partizānu pirmā salidojuma laikā. Vietu iesvētīja dekāns Pēteris Vilcāns. Čekisti šajā vietā cilvēku iebiedēšanai bija novietojuši noslepkavoto nacionālo partizānu līķus. Piemiņas vietā novietots laukakmens ar vārdiem: „Tava tauta nezudīs, kad tu iesi mirt par tautu”. Blakus plāksne ar uzrakstu: "Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920-1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai!". |
| 1945.gadā no 4.uz 5.jūniju | Pirms 80 gadiem nacionālo partizānu grupas veica uzbrukumu padomju varas iestādēm Tilžā, lai atbrīvotu sagūstītos un apcietinātos tuviniekus un partizānu atbalstītājus. |
| 1965.gada 6.jūnijs | Pirms 60 gadiem notika Balvu rajona skolēnu Dziesmu svētki Balvos, virsdiriģenti Francis Logins, Ilmārs Sležis. Deju kolektīvu virsvadītāja Eleonora Vilne. Piedalījās bērnu un skolotāju kori, deju kolektīvi. |
| 2015.gada 6.jūnijs | Pirms 10 gadiem Balvu ezerā ūdens motociklisti no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas un Somijas, sacentās Latvijas čempionātā ūdens motocikliem 2.posmā |
| 1915.gada 7.jūnijs (pēc vecā stila) | Pirms 110 gadiem iesvētīta Balvu luterāņu draudzes baznīca. Baznīca ir reģionālās nozīmes arhitektūras piemineklis, celta 20.gs. sākmā prāvesta Kārļa Irbes (1855-1966) vadībā, atrodas Mārtiņa Lutera iela 3. Būvēšanas atļauja izsniegta 1913.gadā. ???? 1941.gada 1.augustā pamatakmens iesvētīts 1914.gada 24.septembrī, baznīca iesvētīta 1915.gada jūnijā, bet pilnībā darbi pabeigti 1915.gada 9.oktobrī. Baznīca celta neogotiskā stilā ar nelieliem romānikas stila elementiem. Akmens mūra pamati. Ārsienas no skaldītiem laukakmeņiem, ar ķieģeļu pīlāriem, logu un durvju velvējumiem. Jumts no cinkota skārda, tornis daļa no laukakmeņiem, daļa no ķieģeļiem. (LVVA 1370 f., 1.apr., 2776 l.). |
| 1990.gada 10.jūnijs | Pirms 35 gadiem Balvu rajona mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu svētki „Tā mēs atgriežamies” Baltinavā. Koru virsdiriģenti Pauls Kvelde, Ilmārs Sležis, Anastasija Ločmele, deju kolektīvu virsvadītāji Iva un Kārlis Venti. Režisore Ilga Oplucāne. Rīko: Balvu rajona Kultūras un sporta kompleksa padome, prezidija priekšsēdētāja Ināra Ņikuļina. Svētku režisore Linda Vītola. |
| 1995.gada 14.jūnijs | Pirms 30 gadiem atklāts piemiņas akmens komunistiskā režima upuriem pie Balvu dzelzceļa stacijas. Autors Pēteris Kravalis. Restaurēto piemiņas zīmi atklāja 2011.gada 14.jūnijā Margarita Stradiņa un Konstantīns Maslovskis, iesvētīja luterāņu draudzes mācītājs Mārtiņš Vaickovskis. 2014.gada 11.novembrī piemiņas vietā atklāta jaunizveidotā piemiņas plāksne. Tā vēsta, ka no Balvu stacijas 1949.gadā aizvesti 634 cilvēki. No Abrenes apriņķa 14.06.1941.gadā deportēti 446 cilvēki, bet no Viļakas apriņķa 1949.gadā deportēti 1696 cilvēki. |
| 2010.gada 19.jūnijs | Pirms 15 gadiem Vīksnas pagastā atklāta Piemiņas zīme veltīta kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem apkārtnes nacionālajiem brīvības cīnītājiem. Piemiņas zīme atrodas pie bijušās Vīksnas pamatskolas ēkas. Iesvētīja Balvu Romas katoļu baznīcas prāvests Jānis Bārtulis, pārsegu noņēma bijušie partizāni Tadeušs Supe un Jāzeps Logins. |
| 1995.gada 16.-17.jūnijs | Pirms 30 gadiem notika Latgales tautas dziesmas svētki Balvos. Piedalījās jauktie kori, sieviešu kori, etnogrāfiskie ansambļi, deju kolektīvi, pūtēju orķestris “Balvi”. Svētku pamatā novada kultūras darbinieku izteiktā un Latgales pašvaldību koordinācijas padomes atbalstītā ideja par kokursu “Latgales tautas dziesmas apdares koriem”. Mākslinieciskie vadītāji Terēze Broka, Imants Magone, Jānis Marcinkevičs. Programmu vada Anta Rugāte, Jānis Streičs. |
| 2000.gada 17. jūnijs | Pirms 25 gadiem Garīgās mūzikas svētki. Latgales baznīcu draudžu un pagastu koru dziedāšanas svētku koncerts “Lūgšana Dvēselei” Balvos. Svētku mākslinieciskie virsvadītāji Roberts Liepiņš, Ilmārs Dreļs. Režisore Linda Vītola, māksliniece Elita Teilāne, koncerta vadītāji Raimonda Kravale, Imants Mikučs. Svētkus organizē Balvu rajona padome, atbalsta Kultūrkapitāla fonds. Organizatoriskā darba grupa Ruta Cibule, Valentīna Grahoļska, Ainis Šaicāns. |
| 1990.gada 17.jūnijs | Pirms 35 gadiem LTF Balvu rajona nodaļa Balvos rīkoja mītiņu. Pieņemta rezolūcija par atbalstu 4.maija deklarācijai, tajā izteikts protests pret PSKP (Padomju Savienības Komunistiskā partija) Latvijas nodaļas darbību Latvijas Republikā. Mītiņa dalībnieki kategoriski nosodīja PSRS militāristu iejaukšanos Latvijas Republikas iekšējās lietās un aicināja Augstākai Padomei pārtraukt jebkādu atbalstu okupācijas karaspēkam |
| 2010.gada 18.jūnijs | Pirms 15 gadiem Balvos atvērts veikals „Supernetto”. |
| 2020.gada jūnijs | Pirms 5 gadiem bankas “Citadele” filiāles slēgšana Balvos, 19.jūnijs pēdējā darba diena. Līdz ar to Balos vairs nav nevienas bankas. |
| 1905.gada 20.jūnijs | Pirms 120 gadiem Balvu pagasta Gobusalā dzimis Kārlis Serdāns. Mācījies Balvu tirdzniecības skolā. Militārs darbinieks - Latvijas armijas virsnieka vietnieks 7.Siguldas pulkā, trimdas darbinieks - Daugavas Vanagu Ročestras nodaļas vadītājs (1953-1966). Miris 1981.gada 8. aprīlī Čikāgā (ASV), apbedīts Katskiļu brāļu kapos. |
| 1925.gada 20.jūnijs | Pirms 100 gadiem Konsekrēta Tilžas Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca. Baznīcu konsekrēja Rīgas arhibīskaps Antonijs Springovičs Svētā Jāzepa - strādnieku aizbildņa godam. Celta 1922.gadā, kā Kokarevas katoļu baznīca. Ir divi smaili torņi, kuru galos - 24 metru augstumā - uzstādīti krusti, gandrīz 10 metrus augsts akmens pamats. Dievnama iekšpusē trīs koka altāri ar gleznām. Lielākā koka baznīca Latvijā. |
| 1975.gada 22.jūnijs | Pirms 50 gadiem Balvu rajona Dziesmu un deju svētki Balvos. Jaukto koru virsdiriģents LPSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks Staņislavs Broks, deju kolektīvu virsvadītāja Velga Jaunzeme, pūtēju orķestra virsdiriģents Vitolds Dreimanis. |
| 1995.gada 22.jūnijs | Pirms 30 gadiem Valsts prezidents Guntis Ulmanis apmeklēja Balvu Amatniecības vidusskolas pirmo izlaidumu. |
| 2010.gada 22.jūnijs | Pirms 15 gadiem atklāta Balvu Novada muzeja jaunā ēka. |
| 1880.gada 23.jūnijs | Pirms 145 gadiem Baltinavas pagastā dzimis Jānis Ločmelis (Joņs Ločmeļs). Lauksaimnieks, pašvaldību darbinieks, Baltinavas krājaizdevu sabiedrības dibinātājs (1908) un tās vadītājs 23 gadus. Rekovas, Tvanovas lauksaimniecības biedrību dibinātājs, 1917.gada Latgales latviešu kongresa dalībnieks, Tautas Padomes locekli no Latgales, Latgales kristīgo zemnieku partijas biedrs. Ir uzskats, ka mūža lielākais darbs - Baltinavas muižas pirkšana, ko organizēja J.Ločmelis, iesaistot domubiedrus J.Kindzuli, J.Krakopu, A.Turkopuls, H.Vizuli, rezultātā 1912.gadā no muižnieka Agorkova nopirktas 7712 desetīnas. No 1940. gada dzīvoja Kurzemē. Miris 1956. gada 27. jūnijā |
| 1950.gada 24.jūnijs | Pirms 75 gadiem Abrenes rajona Dziesmu diena Viļakā. |
| 2010.gada jūnijs | Pirms 15 gadiem Latgales IX senioru dziesmu un deju festivāls Balvos. |
Informāciju savākusi un apkopojusi Balvu Novada muzeja vēsturniece Ruta Akmentiņa
Izmantotie avoti, literatūra
1. Latvijas Nacionālais arhīvs;
1.1. LVVA 1370 f., 1.apr., 2776 l.).
2. Balvu Novada muzeja materiāli;
2.1. Nacionālo partizānu darbība Abrenes (Viļakas) apriņķī;
2.2. Dziesmu svētki Balvos 20.gs.
2.3. Balvu hronika
2.4. Balvu Evaņģēliski luteriskās draudzes baznīca
3. Šaicāne I. Balvi-pilsēta ezeru krastos, 2009.-446 lpp.
4. Latgaliešu politiķi un politiskās partijas neatkarīgajā Latvijā. Sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis. Rīga: Jumava, 2006. 89.lpp.;
5. Galums, V. “Baltinavas zemnieku rosība pēc 1900. gada.” Daugavas Vēstnesis. 1942. 11. februāris.;
6. Gailums, V. “Sabiedriskam darbam veltīts mūžs.” Rēzeknes Ziņas. 1943. 31. marts.;Gailums, N. “30 gadi no pirmās sabiedriskās darbības Baltinavā.” Rēzeknes Ziņas. 1942. 21. februāris.;
7. “Rekova.” Dzimtenes Vēstnesis. 1911. 7. novembris.;
8. “Jānis Ločmelis.” Jānis Ločmelis (24.11.2021).
