Sveicam Lielajā Jubilejā!

Marts tuvākā un tālākā pagātnē

Balvu pilsētas un Balvu novada nozīmīgi vēsturiskie notikumi, kam šogad [2024] marta mēnesī ir "apaļas" vai "pusapaļas" jubilejas

MARTS
1869.gada 2.marts	Pirms 155 gadiem Balvu pagastā dzimis Reinholds Matīss. Uzņēmējs. Kārsavas pagasta Līču mājās piederēja firma "R.Matīsa dzirnavas, koku zāģētava un vilnas apstrādāšana", atklāta 1927.gada 25.oktobrī. Darbības nozares - miltu malšana, koku zāģēšana, dēļu ēvelēšana, vilnas apstrādāšana un krāsošana. Attīstot savu uzņēmumu, 1932.gadā tika iegādāts motors, kurš sāka ražot Kārsavai elektrību. 1938.gadā iekārta modernizēta. Miris 1941. gada 1. septembrī Kārsavas pagastā. Atsauces: “Tiesu sludinājumi.” Valdības Vēstnesis. 1934. 12.novembris.“Spožāka gaisma Kārsavai.” Daugavas Vēstnesis. 1938. 26.oktobris.“Uzņēmības paraugs.” Rēzeknes Ziņas. 1942. 18.novembris.
2019.gada 7.marts	Pirms 5 gadiem Balvu vides objekts “Gaiss” atzinīgi novērtēts konkursā “Latvijas būvniecības gada balva 2018” (nominācijā “Publiskā ārtelpa” gan neieguva galveno balvu, bet bija starp objektiem, kurus ar atzinību izcēla žūrija). Arhitekta Didža Jaunzema veidotais vides objekts atrodas Balvu pilsētas parkā un tika atklāts 2017. gada 5. augustā. „Gaiss” ir viens no pieciem dabas vides objektiem, kas tapis Ziemeļlatgales pašvaldību kopprojekta „Loba doba Zīmeļlatgolā jeb atklāj dabas pētnieku sevī!” ietvaros. Baltinavas novadā atrodas vides objekts „Zeme”. Rugāju novadā – vides instalācija „Loba doba”, kurā attēlota visu četru dabas stihiju simbioze, Viļakā – „Ūdens”, Kārsavas novadā dabas parkā “Numernes valnis” – „Uguns”.
1919.gada 12.marts	Pirms 105 gadiem tagadējā Rugāju pagasta „Lāptavā” dzimusi audēja Paulīna Pošiva (Kaļva), audusi segas, galdautus, palagus, dvieļus. Pati vērpusi linu dzijas, krāsojusi un veidojusi krāsu, toņus, rakstu salikumus. Piešķirts Tautas Daiļamata meistares goda nosaukums (1961). Piedalījusies izstādēs Latviešu biedības namā (1960, 1961), Tautas Daiļamata meistaru 25 gadu jubilejas izstādē Rīgā (1986), "Ziemeļlatgales deķi" Balvu novada muzejā un kultūrvēsturiskā mantojuma izstādē Kubulu novadā (2017), "Dzimtas rakstu raksti" (2017) un "100 gadi Latvijai" Rugāju novada muzejā (2018). Darbi apskatāmi 2018.gada izdotajā grāmatā "Latvijas segas Latvijas tūkstošgadei". Mirusi 1990.gada 6.janvārī, apglabāta Rugāju pagasta Bolupes kapos.
2009.gada 20.marts	Pirms 15 gadiem starpnovadu zinātniski pētnieciskā konference „Latvieša pēdas Sibīrijā un Tālajos Austrumos” Balvos
1919.gada 22.marts	Pirms 105 gadiem Domopoles (Bērzpils) pagastā dzimusi Anna Tihovska (Eisaka). Kopā ar dzīvesbiedru filoloģijas profesoru Heronīmu Tihovski (1907-1991) nodibināja grāmatu apgādu "Astra", kurš izdeva Z.Mauriņas darbus, apceres par Latgales darbiniekiem, Jāzepu Rancānu u.c. Mirusi 1991. gada 17. jūlijā Toronto. Atsauces: “Mūžībā aizgājušie.” Kanādas Latviešu Katoļu Apvienības Apkārtraksts. 1991. 15. augusts.
1924.gada 22.marts	Pirms 100 gadiem Baltinavā dzimusi, Balvu pilsētas vadītāja (1957-1961) Zelma Šulce. Strādājusi Balvu rajona patērētāju biedrības valdē. No 1979.gadā pensijā, bet joprojām turpināja strādāt, darbojusies rokdarbnieču pulciņā "Mežģis", piedalījās „Mežģa” izstādēs. Izdota Zelmas Šulces atmiņu grāmata „Dzīves raibumi” (2008), "Vecmāmiņas Zelmas anekdošu krājums" (2016) (Muzeja ekspozīcijā “Nemateriālais kultūras mantojums Ziemeļlatgalē” apskatāms viņas darināts gobelēns "Balvu pilsētas ģerbonis")
1949.gada 25.marts	Pirms 75 gadiem no Viļakas apriņķa uz Sibīriju izsūtīti vairāk kā 1600 iedzīvotāji...
1904.gada 30.marts	Pirms 120 gadiem Vecsalacas pagastā (Salacgrīvas novads, Salacas pagasts) dzimis pašvaldību darbinieks Artūrs Anuška. Darbveža palīgs Valkas apriņķa Vijciema pagastā (1927.-1934). Ieguva Iekšlietu ministrijas darbveža cenzu, sāka strādāt par darbvedi Pasienas pagastā (1936). 1939.gadā paaugstināja amatā un iecēla par darbvedi Balvos. Ģimenei piešķirts dienesta dzīvoklis pagastmājā Kalna ielā. Miris 1940.gada 11.martā, apbedīts Raiņa kapos. (muzejā dēla Māra Grinšteina nodotie materiāli)
2009.gada marts	Pirms 15 gadiem Balvu Tautas teātra izrāde R.Blaumanis "Pazudušais dēls" (rež.Vaira Resne) nominēta Latvijas amatieru teātru iestudējumu parādei "Gada izrāde 2008"

Informāciju savākusi un apkopojusi Balvu Novada muzeja vēsturniece Ruta Akmentiņa

Atmiņas par Sibīriju

Materiālus pētīt var arī ŠEIT

Kārlim Ozoliņam - 120

1904.gada 18.februārī dzimis Kārlis Ozoliņš, nozīmīga personība ne tikai ar spēju pārsniegt cilvēka simtgades slieksni, bet arī ar saviem darbiem. Neliels ieskats viņa devumā esošajām un nākamajām paaudzēm apskatāms klātpievienotajā materiālā , kuru sagatavojusi Ruta Akmentiņa un Dace Teilāne.

Informācija ir PDF formātā, apmēram 2,23 MB apjomā. Uzklikšķiniet uz attēla!

Balviem tuvojas pilsētas tiesību piešķiršanas 96 gadadiena!!!

Tuvojas pilsētas tiesību piešķiršanas Balviem 96 gadadiena, tādēļ piedāvājam mazliet paceļot laikā, ieskatoties šādās fotomontāžās, kas ir tikai neliela daļiņa no "Balvi vakar un šodien" (izmantotas dažādu autoru fotogrāfijas).
Balvu Novada muzejā joprojām var aplūkot ekspozīciju par Balvu pilsētu, vēl vairāk uzzinot vai atgādinot sev par pilsētas pagātni.

Aicinām apskatīt arī citas muzeja ekspozīcijas,
arī aktuālās izstādes -
Normunda Beržinska rotu un saktu privātkolekcijas izstādi "Latvijas dārgumi" un
Latvijas Nacionālā arhīva izstādi "Ar barikāžu gaišumu sirdīs".

Februārī "Iepazīsti Balvus!" - pārgājiens ar uzdevumiem... Un ne tikai

Aicinām kopā pētīt "Latvijas dārgumus"!

Februāris tuvākā un tālākā pagātnē

Balvu pilsētas un Balvu novada nozīmīgi vēsturiskie notikumi, kam šogad [2024] februāra mēnesī ir "apaļas" vai "pusapaļas" jubilejas

FEBRUĀRIS
1929.gada 6.februāris	Pirms 95 gadiem Baltinavas pagastā dzimis Pēteris Keišs. Dokumentālu grāmatu par Baltinavas pagastu un iedzīvotājiem autors. Izdotas septiņas grāmatas, arī angļu valodā. Par literāro darbību saņēmis Latvijas Valsts Aizsardzības fonda "Lāčplēsis" Goda Zīmi. Apbalvots ar Atzinības krusta pirmās pakāpes goda zīmi „Par izcilu literāro darbību, patriotisma ideju nešanu Latvijas tautai un milzīgo ieguldījumu represiju upuru piemiņas saglabāšanai” (2012). Nacionālās pretošanās kustības dalībnieks. Miris 2018.gada 1.maijā.
1894.gada 14.februāris	Pirms 130 gadiem Ipiķu pagastā (tagad Valmieras novads) dzimusi uzņēmēja Erna Šitka. Balvos, Dzirnavu ielā 1, piederēja tvaika dzirnavas un elektriskā stacija. To apsaimniekošanai 1935.gadā dibina firmu "Šitka un Krūmiņš." Uzņēmums sagrauts Otrā pasaules kara laikā 1944.gadā.
1894.gada 15.februāris	Pirms 130 gadiem Balvu pagastā dzimusi Anna Konāne (Ušacka) literāte, publiciste, laikraksta „Latgolas Bolss” un žurnālu „Dzeive”, „Olūts” līdzstrādniece. Publicējusi rakstus par dzimto pusi – “Atmiņas no Bolvu pogosta” (Latgolas Bolss, Nr.610 (27.10.1962)), “Pyrmī Bolvu partizāni” ( Dzeive, Nr.94 (01.03.1969), “Kōzu dzīsmes nu Bolvu pogosta” (Dzeive, Nr.111 (01.01.1972) u.c. Mirusi 1984. gada 24. maijā Oakville, ASV.
1904.gada 18.februāris	Pirms 120 gadiem Balvu pag. dzimis skolotājs, lokālās vēstures pētnieks Kārlis Ozoliņš. Ilggadējs Stacijas skolas direktors, aktīvs pašdarbnieks, ilggadējs kora dziedātājs, fotogrāfs. Bija starp tiem, kuri iestājās par muzeja izveidošanu Balvos un tā izvietošanu muižas klētī. Miris 2005.g.29.decembrī (muzejam nodevis daudz materiālu par Kubulu pagastu, skolu vēsturi, Balvu pilsētu, u.c.) Ilustrācijai viena no Kārļa Ozoliņa fotogrāfijām
1929.gada 26.februāris	Pirms 95 gadiem Saldus pusē Zaļkalnu (citas ziņas Kalētu) ciemā dzimusi žurnāliste Olga Solovjova. Strādājusi Saldus rajona laikrakstā "Padomju Dzimtene", Madonas rajona laikrakstā "Stars", bijusi laikraksta "Cīņa" ārštata korespondente, Balvu rajona laikraksta "Vaduguns" redaktore (1981-1984). Sarakstījusi romānu "Skopā vasara", darbs netika publicēts, jo O.Solovjova atteicās veikt cenzūras pieprasītos labojumus. Mirusi 1985.gada 17.decembrī apbedīta Balvos, luterāņu draudzes kapsētā.
1924.gada 28.februāris	Pirms 100 gadiem Ludzas apriņķī Zvirgzdenes pagastā dzimusi agronome un pedagoģe Devgasija Aleksandrova. Absolvēja Malnavas lauksaimniecības vidusskolu (1945), studēja Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. Strādāja Viduču deviņgadīgajā skolā. Jauno naturālistu vadītāja (1959-1986). Jauno naturālistu stacijas direktore. Gatavoja skolēnu komandas augkopībā, lopkopībā, dārzkopībā un dekoratīvajā dārzkopībā rajona un Latvijas skatēm - konkursiem "Mēs - tavi saimnieki, zeme."(1978.-1988), vadīja atjaunoto Viduču 1018.mazpulku (1992-1998), organizēja rajona skolu zinātniski pētnieciskās konferences (1991-1999). Kopā ar vīru veidoja muzeju un Balkanu dabas taku. Piešķirts nosaukums "Nopelniem bagātā skolotāja". Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīmi (1997), A.Kronvalda prēmijas laureāte (1988), piešķirts goda nosaukumu "Radošā sieviete laukos" (2000). Mirusi 2019.gada 27.aprīlī, apglabāta Viļakas Miera kapos.

Informāciju savākusi un apkopojusi Balvu Novada muzeja vēsturniece Ruta Akmentiņa