Daudz laimes!
Šodien savu 75. dzimšanas dienu svin grafiķis Pēteris Džigurs.
Balvu Novada muzejs sveic mākslinieku nozīmīgajā dienā un novēl stipru veselību!
Pirms 93 gadiem darbu sāka Balvu miesta pašvaldība.
Pirms 93 gadiem, 1926.gada 1.aprīlī, darbu sāka Balvu miesta pašvaldība.
1926.gada 21.februārī Balvu latviešu biedrības “Gaisma” ēkā sanāca 186 balvenieši, kuri ar pilnvarām pārstāvēja ap 600 Balvu iedzīvotājus, lai lemtu par pilsētas pašvaldības dibināšanu. Sapulcē atzina, ka Balviem noteikti ir pilsētniecisks raksturs, to norāda apbūvētās zemes platība, valsts un sabiedriskās iestādes, tirdzniecības un rūpniecības attīstība un iedzīvotāju skaits, kuru nodarbošanās nav zemkopība, bet tirdzniecība un amatniecība.Balvu iedzīvotāju lūgumu piešķirt Balviem pilsētas tiesības, parakstīja pagaidu valdes priekšsēdētājs Kārlis Lācis un sekretārs Reinholds Smurģis, 1926.gads. (LVVA 3723 f., 2.apr., 112 l.)
1926.gadā 19.martā Balvu pagastā, izpildot Iekšlietu ministra rīkojumu, ieradās Iekšlietu ministrijas pašvaldību Departamenta nodaļās vadītājs P.Klinklavs. Viņa uzdevums bija noskaidrot: 1) saimniecisko stāvokli un attīstības izredzes; 2) vēlamas administratīvās robežas; 3) sastādīt projektu par finansiālajām attiecībām starp nākamā miesta pašvaldību un pagasta pašvaldību.
Komisijas atzinums - ievērojot Balvu izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, labus un daudzus satiksmes ceļus, kā arī tendenci uz tirdzniecības attīstību, Balviem paredzama laba nākotne un tāpēc jaunas pašvaldības dibināšana vēlama visdrīzākā laikā.
1926.gada 31.martā Balviem piešķīra miesta pašvaldības tiesības, izdalot to no Balvu pagasta pašvaldības sastāva. Līdz ar robežu noteikšanu, iznāca ka miestā robežās dzīvo 1811 iedzīvotāji, ir 240 koka ēkas un 22 mūra ēkas.
Foto Balvi 20.gs.20.-30.gados
Informācijas sagatavošanai izmantoti Balvu Novada muzeja krājuma materiāli.
Atklāta izstāde "Atmiņas par Sibīriju''
22.martā Balvu Novada muzejā, pieminot 1949.gada deportāciju un komunistiskā genocīda upurus, atklāta izstāde “Atmiņas par Sibīriju’’.
Nolasot vairākus fragmentus no Politiski represēto atmiņu pierakstiem un akcentējot faktu, ka šī gada 25.martā aprīt 70 gadi kopš 1949.gada deportācijas, pasākumu atklāja Balvu Novada muzeja vadītāja Iveta Supe.
Balvu novada pašvaldības priekšsēdētājs Aigars Pušpurs uzrunājot klātesošos novēlēja nevienam nepiedzīvot tik dramatisku un grūtus dzīves notikumus.
Izstādē apskatāmas fotogrāfijas, priekšmeti un apkopoti vairāku izsūtīto ģimeņu likteņu stāsti gan par deportāciju 1941., gan 1949.gadā.
Kā uzsvēra izstādes autore – Balvu Novada muzeja vecākā specialiste, vēsturniece Ruta Akmentiņa: “1941.gada 14.jūnijā un 1949.gada martā daudzus Latvijas iedzīvotājus pēc iepriekš sastādītajiem sarakstiem un plāna varmācīgi un bez jebkāda tiesas sprieduma, piespiedu kārtā izsūtīja no dzimtajām mājām, no ierastās vides. Aizrestotos lopu vagonos tos aizveda tūkstošiem kilometru tālu, kur cilvēki bija pakļauti pazemojumiem, beztiesībai, badam, nāvei. Paldies ikvienam, kas uzticēja muzejam savas liecības par šiem vēsturiskiem notikumiem!’’
Pasākumā piedalījās arī Balvu novada Politiski represēto nodaļas biedri, skolēni un interesenti.
Noslēgumā Dainis Avotiņš uzdāvināja muzejam savu dzimtas grāmatu “Salauztie likteņi’’.
Izstāde Balvu Novada muzejā būs apskatāma līdz 30.aprīlim.
Fotogrāfijas no pasākuma: ŠEIT
Atmiņas par Sibīriju
Foto: Sibīrijā dzimušie Dainis un Laimonis Avotiņi.
22.martā plkst. 11.00, pieminot 1949.gada deportāciju un komunistiskā genocīda upurus, norisināsies izstādes “Atmiņas par Sibīriju’’ atklāšana Balvu Novada muzejā.
1941.gada 14.jūnijā un 1949.gada martā, daudzus Latvijas iedzīvotājus, pēc iepriekš sastādītajiem sarakstiem un plāna, varmācīgi un bez jebkāda tiesas sprieduma, piespiedu kārtā izsūtīja no dzimtajām mājām uz Sibīriju.
1941.gada 14.jūnijā Latvijā veica specifisku padomju politisko represiju formu - iedzīvotāju piespiedu pārvietošanu jeb deportāciju. Deportācijas laikā Latvijā arestēja un izsūtīja 15 443 iedzīvotāju, tostarp sievietes, bērnus, vecus cilvēkus. No Abrenes apriņķa izsūtīja 446 cilvēkus.
Šā gada 25.martā aprīt 70 gadi kopš 1949.gada represijām, kas bija lielākā īstenotā soda akcija padomju okupācijas laikā pēc Otrā pasaules kara. Lai īstenotu lauku kolektivizāciju un likvidētu nacionālo partizānu atbalsta bāzi PSRS Ministru Padome organizēja “kulaku” un “nacionālistu” ģimeņu masu deportācijas. 1949.gada martā no Latvijas deportēja 42 195 cilvēkus. No 25.-29.martam no Viļakas apriņķa izsūtīja 342 ģimenes - 1508 cilvēkus. Kopumā no Viļakas apriņķa izsūtīja 1696 cilvēkus. Pārsvarā iedzīvotājus no Viļakas apriņķa aizsūtīja uz Omskas apgabala Marjanovkas, Poltovkas un Šerbakulas rajoniem.
Pateicoties tam, ka pēdējo divu gadu laikā, muzejam ir izveidojusies cieša sadarbība ar daudzām deportētajām ģimenēm, ir tapusi izstāde, kas caur fotogrāfiju un atmiņu fragmentiem iepazīstina sabiedrību ar represēto cilvēku dzīves gaitām Sibīrijā. Paldies ikvienam cilvēkam, kas uzticēja muzejam savu atmiņu stāstu, fotogrāfijas un priekšmetus saistībā ar šiem vēsturiskiem notikumiem!
Izstāde Balvu Novada muzejā būs apskatāma līdz 30.aprīlim. Muzeja apmeklējums individuāliem apmeklētājiem ir par brīvu.
Ieskats konkursa "Caur mūžiem Latgales karavīra piemiņa ir dzīva'' noslēguma pasākumā
Vairāk fotogrāfiju: šeit
Balviem 91. Izstādes ''Balvi'' atklāšana
Izstādes "Balvi'' atklāšanas pasākums Balvu Novada muzejā 2019.gada 11.februārī.