1943.gada jūnijs Balvos
Otrā pasaules kara laikā 1943.gada 21.jūnijā Balvos notika Abrenes apriņķa II Dziesmu svētki. Tas, ka svētki notika okupācijas laikā liecināja gan karogi, gan himna, gan uzrunas. Blakus latviešu tautas lūgšanai "Dievs, svētī Latviju" skanēja Lielvācijas himna "Deutschland über alles”. Svētku laikā atklāja atjaunoto pamatni Latgales partizānu pulka kritušo karavīru piemineklim.
“Skaistu un zīmīgu svētku mirkli pavadīja tālais Latgales stūrītis - Balvu novads, kur tūkstoši apkārtnes zemkopju un pilsētnieku pulcējas divkāršās svinībās: Latgales partizānu pieminekļa atjaunošanā un Abrenes apriņķa otrajos dziesmu svētkos. Pārpildīti vilcieni un baltie putekļu mākoņi apkārtējos ceļos jau agrajās rīta stundās, liecināja, ka Balvi kļuvuši par svētceļojuma mērķi daudziem iedzīvotājiem, bet jo īpaši vecajiem Latgales partizāniem, kas cīnījušies par savām lauku sētām un par visas latviešu zemes brīvību”, tā 1943.gada jūnijā rakstīja laikraksts “Tēvija”.
Jaunlatgales apriņķa I Dziesmu svētki Balvos
Pagājušā gadsimta 30.gados Balvos darbojās kori, dramatiskās kopas, orķestri. Kultūras dzīvi veicināja dažādas biedrības, organizācijas un iestādes, Latvijas Jaunatnes nacionālās biedrības Balvu nodaļa, Aizsargu organizācija u.c. Tika atskaņotas Balvos dzīvojošo komponistu Ādolfa Skultes un Oliva Mētras dziesmas.
Liels notikums Balvu iedzīvotājiem bija pirms 83 gadiem notikušie Jaunlatgales apriņķa I Dziesmu svētki. Svētku dienas rītā, 1936.gada 21.jūnijā, Balvu pilsēta bija greznota karogiem un zaļumu vītnēm. Uz Balvu-Gulbenes ceļa esot bijuši goda vārti ar uzrakstu „Visu Latvijai", bet pie ieejas svētku laukumā greznojušies goda vārti ar uzrakstu “Uz darbu, daili, vienību šīs skaņas latvi aicina."
1941.gada 14.jūnijs
Taigā, 1955.gads
1941.gada 14.jūnijā daudzus Latvijas iedzīvotājus, pēc iepriekš sastādītajiem sarakstiem un plāna, varmācīgi un bez jebkāda tiesas sprieduma, piespiedu kārtā izsūtīja no dzimtajām mājām, no ierastās vides, aizrestotos lopu vagonos aizveda tūkstošiem kilometru tālu, kur cilvēki bija pakļauti pazemojumiem, beztiesībai, badam, nāvei.
Deportācijas laikā Latvijā arestēja un izsūtīja 15 443 iedzīvotājus, no Abrenes apriņķa izsūtīja 446 cilvēkus, par padomju varai bīstamiem atzina arī vecus, slimus cilvēkus un mazus bērnus. Daudzi neatgriezās...
Izmaiņas cenrādī
No 1.jūnija Balvu Novada muzejā noteikta ieejas maksa.
Cenrādi skatīt: ŠEIT
Muzeju nakts 2019 - Starp Tālavu un Pietālavu
18.maijā Balvu Novada muzejā un BBJC
19.00 S.Krastiņas personālizstāde “Es nezinu, ko nezinu. Abrene.’’
Animācijas filma "Tālavas taurētājs"
20.00 “Brīvības cīņu dalībnieks – stiprinieks Jānis Pilmains’’ – A.Āzes apkopotās atmiņu burtnīcas atvēršana.
21.00 "Eiropa iegremdējas vasarā" BBJC pagalmā
S.Krastiņas radošajās darbnīcās tapušo zīmējumu izstāde BBJC.
22.00 Tautas muzikanta Aiņa Šaicāna dziesmu koncerts “Draugu tikšanās’’.
Izstādes ''Es nezinu, ko nezinu. Abrene.'' atklāšana un radošās darbnīcas
8.maijā Balvu Novada muzejā tika atklāta Sandras Krastiņas personālizstāde“Es nezinu, ko nezinu. Abrene”, kura radusies iedvesmojoties no muzejos un arhīvos veiktajiem pētījumiem, tiekoties ar cilvēkiem un uzklausot viņu stāstus. Izstāde veidota kā procesuāls izpētes projekts – tā nav kā noslēgts tēmas rezumējums, bet gan kā informatīvi papildināms lielums. Ko mums katram nozīmē vārds “Abrene”? Jautājums paliek atklāts.
