Ekspedīcijā uzklausīt ķieģeļu stāstus
Balvu Novada muzejs ne tikai atrodas bijušās Balvu muižas teritorijā, bet atrodas ēkā, kas pirmsākumos ir bijusi muižas klēts. Tādēļ ir ļoti interesanti uzzināt kaut ko jaunu (kaut krietni senu) par muižas vēsturi. Šoreiz stāstu galvenā varoņa lomā ir šķietami gluži parasti ķieģeļi, kurus muižas atjaunošanas darbu laikā tika pamanījis Viktors Šļuncevs. Veicot izpēti, izrādījās, ka tie var sniegt interesantu ieskatu mūspuses pagātnē.
Lai šīs vēstures liecības neaizietu nebūtībā, Balvu Novada muzeja Galvenā krājuma glabātāja Janīna Vīksna un muzeja vadītāja Iveta Supe devās ekspedīcijā pie kaimiņiem muižā un pierakstīja Viktora Šļunceva apkopotos ķieğeļu stāstus par muižas būvniecības vēsturi.
Pateicamies Viktoram Šļuncevam par vērību un ieinteresētību.
Ieskatieties (ieklausieties) arī šeit - Vēstures mēmie liecinieki.
Citiem ziedotā dzīve
Pirms 100 gadiem dzimusi ārste, Balvu pilsētas Goda pilsone, Mirdza Sproģe. Strādājusi Balvos par ārstu ftiziatru, bija tuberkulozes slimnīcas galvenā ārste, ārste-rentgenoloģe. 1988.gadā piešķirts Goda pilsoņa nosaukums par ilggadēju, pašaizliedzīgu darbu rajona iedzīvotāju veselības sardzē.
Mirdza Sproģe dzimusi 1922.gadā 23.septembrī Jelgavas apriņķī Svētē. Pēc pamatskolas beigšanas (1937) turpināja mācīties Jelgavas 2.vidusskolā, kuru beidza 1942.gadā. Tēvs bija skolotājs un gribēja, lai ari meita kļūtu par skolotāju. Bet Mirdza no Jelgavas skolotāju institūta pārgāja uz Latvijas Valsts universitātes Medicīnas fakultāti. Pēc LVU Medicīnas fakultātes beigšanas, 1949.gadā saņēma ārsta diplomu un devās uz darbu Balvos.
1949.gadā augustā Viļakas apriņķī ieradās pirmais ftiziatrs (tuberkulozes ārsts) - daktere Mirdza Sproģe (tad daktere Krūma). "Četrdesmit devītajā gadā, kad ierados Balvos, šeit bija ciems, par pilsētu grūti to nosaukt, ar dažām ielām, nedaudz ēkām. Vēl nebija novāktas drupas, ko bija atstājis karš. Skats bija visai nomācošs. Nomalē bija saglabājušās privātas ēkas, cilvēki dzīvoja šaurībā. Visā plašajā Balvu apkārtnē tad bija tikai četri - pieci ārsti un mazajai pilsētiņai savas tuberkulozes slimnīcas nemaz nebija. Bet iepatikās šī vieta, patika ezers, nelīdzenais reljefs” - tā pirmo tikšanos ar Balviem 1988.gadā atcerējās Mirdza Sproģe.
Balvu ambulancē toreiz bez viņas strādāja vēl četri ārsti - P.Aišpurs, Berkovs, L.Cunskis un K.Luns. “Slimnīca atradās bijušās kazarmas telpās, bija tikai dažas palātas, viena ārstu istaba, kur izdarīja gan izmeklēšanu, gan dažas mazākas operācijas. Elektrība bija tikai dažas stundas vakarā, ūdeni slimnīcas vajadzībām nācās nest no ezera. Otrā ezera krastā cēla jauno slimnīcu. /"Oktobra Karogs”, Nr. 28-29 (07.03.1988)/
Mirdza Sproģe Balvos strādāja par ārstu ftiziatru (1949-1959), vēlāk par tuberkulozes slimnīcas galveno ārstu (līdz 1974). No 1974.gada līdz 1991.gadam ārste turpināja darbu kā ierindas ftiziatre un veica rentgenologa pienākumus. Ilggadējā ārste ftiziatre Mirdza Sproģe, vairākus gadus vadīja arī Balvu rajona Veselības aizsardzības nodaļu.
Darba lapas muzejpedagoģiskajai programmai "Klusā daba nav daba, bet ir."
Balvu Novada muzejs aicina pieteikties muzejpedagoģiskajai programmai par laikmetīgo mākslu, kas ir balstīta uz Andra Kaļiņina izstādi Balvu Novada muzejā “Klusā daba nav daba, bet ir.”
Izstāde skatāma muzejā no 10.septembra līdz 28.oktobrim. Šī programma būs pieejama tikai izstādes apskates laikā.
Zemāk piedāvājam apskatīt vai lejupielādēt darba lapas dažādu vecumu skolēniem, kas palīdzēs veicināt izpratni.
Domāsim kopīgi par Balvu pilsētas attīstību
Bal
vu pilsētas pārvalde gaida uz tikšanos:
15.septembrī plkst.18:00 Balvu Novada muzejā pilsētas Rietumu flangā dzīvojošos iedzīvotājus (Brīvības, Bērzpils, Daugavpils, Raiņa, Partizānu, Ķiršu, Celtnieku, Dzirnavu, Rūpnīcas, Alejas, Kalna, Ziedu, Tautas, Pilsoņu, Tirgus ielas).
Izstāde "Klusā daba nav daba, bet ir." nu jau ir
Mākslinieka, mūsu novadnieka Andra Kaļiņina izstāde "Klusā daba nav daba, bet ir." ir atklāta. Klātesošie pauda savu prieku, ka mūspuses mākslinieks pēc izstādes Jūrmalā, kas bija kā rezultāts tam, ka Andris Kaļiņins (foto) guva atzinību kā Starptautiskās glezniecības konkursizstādes “Marīna 2021” laureāts mākslas studentu kategorijā, savai nākamajai izstādei izvēlējies dzimto pusi.
Mākslas cienītājiem ir sniegta iespēja Balvu Novada muzeja Izstāžu zālē aplūkot savādāku skatījumu un ar to varēs iepazīties līdz pat 28.oktobrim. Būs arī iespēja pieteikties muzejpedagoģiskajai programmai par laikmetīgo mākslu, kas ir balstīta uz šo izstādi.
Piedāvājam ielūkoties dažos fotomirkļos no izstādes atklāšanas.
Muzejpedagoģiskā programma "Klusā daba nav daba, bet ir."
Foto - Andris Kaļiņins "Ūdens", papīrs, ūdens, 38x46 cm, 2022
Balvu Novada muzejs aicina pieteikties muzejpedagoģiskajai programmai par laikmetīgo mākslu, kas ir balstīta uz Andra Kaļiņina izstādi Balvu Novada muzejā “Klusā daba nav daba, bet ir.” Izstāde skatāma muzejā no 10.septembra līdz 28.oktobrim. Šī programma notiks tikai izstādes apskates laikā.
Muzeja speciālista pavadībā apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar izstādi iegūstot padziļinātas zināšanas par mākslinieku un apskatāmajām gleznām, saņemt atbildes uz sevi interesējošiem jautājumiem un iegūt jaunas zināšanas par laikmetīgo mākslu.
Šī programma paredzēta sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas skolēniem. Atkarībā no vecumposma, tiks pielāgota uzdevumu grūtības pakāpe.
Bezmaksas apmeklējums.
Pieteikties var zvanot uz Balvu Novada muzeju 64521430 vai 28694615 (Māra).
Balvu Novada muzejs aicina uz mākslinieka Andra Kaļiņina izstādes "Klusā daba nav daba, bet ir." atklāšanu 10.septembrī plkst. 16:00
Vārdam “daba” skaidrojošajā vārdnīcā piemīt divas nozīmes - pirmkārt, tas apzīmē visa apkārt eksistējošā ārējo veidolu ainaviskā izpratnē, otrkārt par “dabu” tiek sauktas arī kādas parādības galvenās īpašības, kas varētu izteikt to būtību.
Reflektējot par šo nozīmju mijiedarbību, Andris Kaļiņins izstādē redzamajos darbos meklē veidus, kā attēlot klasiskajā mākslas žanrā pieņemtos sižetus, neattēlojot to ārējo formu. Tā vietā attēlojums tiek aizstāts ar triepieniena rakstura, darba izmēra un konteksta saspēli.
Izstādes nosaukums norāda uz sava veida paradoksu, mēģinot definēt hrestomātisko mākslas žanru, tāpat kā izstādes darbi uzrāda sadzīves paradoksus. Veidojot darbus Kaļiņins citē vairākus labi zināmus māksliniekus - Bruno Vasiļevski, Renē Magritu un Džozefu Košutu - kuru daiļradē objektīvā pasaule attēlota darbiem saturot vairāk nekā to spēj fotogrāfiskās realitātes attēlojums.
