Izstāde – konkurss gaida klātienes tikšanos ar skatītāju
Pagājušajā gadā tika izsludināts mākslas konkurss – izstāde “Mana Ziemeļlatgale”, uz kuru atsaucās 23 autori. Vairāk kā 70 mākslas darbi ar nepacietību gaida savu tikšanos ar skatītāju un žūriju. Kamēr vēl tas nav iespējams - ar darbiem var iepazīties muzeja mājas lapas sadaļā “Virtuālās izstādes” vai
https://www.facebook.com/balvumuzejs/photos/a.4151424184867758/4151415508201959
Labākos darbus pēc žurijas vērtējuma plānots iegādāties muzeja krājumam.
Ikvienam ir iespēja atbalstīt māksliniekus un mākslas vērtību saglabāšanu nākamajām paaudzēm papildinot balvu fondu.
Ziedojumu konta rekvizīti:
Balvu novada pašvaldība,
Reg.nr. 90009115622
LV64 PARX 0012 5929 7000 6
Ar norādi “Muzeja mākslas konkursam”
Būsim pateicīgi par Jūsu atbalstu !
Balvu Novada muzeja vadītāja – Iveta Supe
Balvi februārī - tuvākā un tālākā pagātnē
1920.gada 12.februāris, Balvus apmeklē Ministru prezidents Kārlis Ulmanis
Balvos ieradās Ministru prezidents Kārlis Ulmanis un Latgales divīzijas komandieris pulkvedis Krišjānis Berķis. Balvu apmeklējums fiksēts fotogrāfijā pie Latgales divīzijas štāba.
1926.gada 21.februāris, Balvu iedzīvotāju sapulce latviešu biedrības “Gaisma” namā
Sapulci atklāja Reinholds Smurģis, par sapulces vadītāju ievēlēja Kārli Lāci. Sapulcē piedalījās 186 balvenieši, kuri ar pilnvarām pārstāvēja ap 600 Balvu iedzīvotājus. Sapulce lēma par pilsētas pašvaldības dibināšanu. Atzina: Balviem noteikti ir pilsētniecisks raksturs, to norāda apbūvētās zemes platība, valsts un sabiedriskās iestādes, tirdzniecības un rūpniecības attīstība un iedzīvotāju skaits, kuru nodarbošanās nav zemkopība, bet tirdzniecība un amatniecība. Bet bija grupa iedzīvotāju, kuri nevēlējās, lai Balvi kļūtu par pilsētu, kā argumentus minot līdzekļu trūkumu jaunas pašvaldības uzturēšanai, nav rūpniecības uzņēmumu, kas nodarbinātu lielāku strādājošo skaitu.
1928.gada 11.februāris, Balvu miestam izsludina pilsētas tiesības
7.februārī notika Saeimas sēde, starp apspriežamajiem jautājumiem bija arī jautājums par pilsētas tiesību piešķiršanu 16 miestiem, tai skaitā Balviem. Saeimas pieņemtais un Valsts Prezidenta 11.februārī izsludinātais likums par pilsētas tiesību piešķiršana izsludināts laikrakstā „Valdības Vēstnesis” 1928.gada Nr.34. Balvi kļuva par pirmo pilsētu Jaunlatgales apriņķī.
1928.gada 25.februāris, Balvu miesta pēdējā un pilsētas domes pirmā sēde
Par pirmo pilsētas vadītāju kļuva Balvu miesta valdes priekšsēdētājs Reinholds Smurģis.
Balvi vakar un šodien
SVEICAM! “Mirklim” - 20!
2001.gada 1.februārī uz pirmo mēģinājumu sanāca Balvu rajona jauktais koris "Mirklis". Kora galvenais diriģents - Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas direktors Roberts Liepiņš, īsu brīdi ar kori strādāja arī Kapars Freimanis.
Piekļūstamības paziņojums
Saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija noteikumiem Nr. 445 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā" (turpmāk – noteikumi Nr. 445) apņemas savu tīmekļvietni veidot piekļūstamu.
Šis piekļūstamības paziņojums attiecas uz: Balvu novada pašvaldības Balvu Novada muzeja oficiālo mājas lapu http://muzejs.balvi.lv/.
17. janvārī savu dzimšanas dienu svin Balvu Goda pilsone - Velta Pulkstene
17. janvārī savu dzimšanas dienu svin Balvu Goda pilsone - Velta Pulkstene. Sirsnīgi sveicam jubilejā!
Foto apraksts: Balvu Goda pilsone Velta Pulkstene un viņas ziedu kompozīcijas Balvu pilsētā.
Barikādēm 30
2021. gada janvārī apritēs 30 gadi, kopš 1991. gada janvāra barikādēm, kad Latvijas neatkarības atbalstītāji aizstāvēja valsts brīvību pret militārām akcijām un neatkarības pretiniekiem. Arī Balvu rajona iedzīvotāji devās aizsargāt savu zemi un brīvību
Pirms 10 gadiem - Balvu novada jaunā karoga iesvētīšana
Pirms 10 gadiem - 2011.gada 6.janvārī Balvu Evanģēliski Luteriskajā baznīcā Daugavpils diecēzes bīskaps Einārs Alpe un Balvu Evanģēliski Luteriskās draudzes mācītājs Mārtiņš Vaickovskis iesvēta Balvu novada jauno karogu. Pasākumā piedalījās arī Balvu Pareizticīgo draudzes mācītājs Tevs Valentīns, kā arī Balvu novada domes vadība,deputāti, pašvaldības iestāžu vadītāji un darbinieki. Karoga metu izstrādāja mākslinieces Elita Teilāne un Astra Tjunīte. Foto Dace Teilāne
Ko tad simbolizē Balvu novada karogā redzamie simboli? Gaišā, baltā josla simbolizē baltu dvēseli un garīgās vērtības. Gaišā- baltā krāsa simbolizē arī cerības uz gaišu nākotni. Balts – cēluma, atklātības, ūdeņu, ūdensrožu un gaišo domu krāsa. Sudraba krāsas josla simbolizē – “zemes” vērtības, sudraba “spoguļus”, Balvu ezeru. Sudrabs, kā bagātības un auglības simbols. Taču sudrabs sūbē, tāpēc simbolizē arī cilvēka vajadzību pielikt pūles, lai to spodrinātu, simbolizē nemitīgas rūpes par izaugsmi un neatlaidīgu garu. Baltajā joslā attēlots Balvu novada ģerbonis.
Balvu novada muzejs, 2021