Balvu Novada muzejs Aktualitātes - Balvu Novada muzejs
Balvu Novada muzejs

Jauna izstāde!

Drukāt
Kategorija: Aktualitātes
Pirmdiena, 24 Aprīlis 2017

Priecīgus svētkus!

Drukāt
Kategorija: Aktualitātes
Trešdiena, 12 Aprīlis 2017

Muzeja darba laiks Lieldienu Brīvdienās!

Drukāt
Kategorija: Aktualitātes
Trešdiena, 12 Aprīlis 2017

Ja plānojat apmeklēt muzeju citā dienā, lūdzam pieteikties iepriekš - līdz 13.aprīlim pa tālruni 64521430 vai 26191243, Gaļina.

No 23.marta muzejā skatāma foto izstāde...

Drukāt
Kategorija: Aktualitātes
Ceturtdiena, 23 Marts 2017

"Satiec savu meistaru" muzejā!

Drukāt
Kategorija: Aktualitātes
Piektdiena, 17 Marts 2017

Apsveikums!

Drukāt
Kategorija: Aktualitātes
Piektdiena, 03 Marts 2017

Apsveicam mūsu novadnieci, tautas daiļamata meistari(1990), keramiķi JOLANTU DUNDENIECI skaistajā dzīves jubilejā! Lai daudz radošas iedvesmas un veiksmes piepildīt iecerēto!

Jolanta Dundeniece dzimusi 1967.gada 4.martā Bērzpils pagastā. Mācījusies Bērzpils vidusskolā, kur arī 4.klasē tapis viņas pirmais darbs no māla. Jolantai skolas gados ļoti patika darboties ar mālu, tāpēc likumsakarīgs turpinājums bija mācības Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolas keramikas nodaļā. 1987.gadā kopā ar vīru Valdi Dundenieku izbūvēja savu keramikas cepli Bērzpils pagasta Saksmalē. 1996.-1999.gadā paralēli radošajam un pedagoģiskajam darbam mācījās Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiālē. Tagad Jolanta ir zīmēšanas skolotāja Bērzpils vidusskolā un vada keramikas pulciņu. Par Ziemeļlatgales keramiku, Dundenieku radošo darbību uzņemta filma „Vāpes dziesma” (2000). https://www.facebook.com/balvumuzejs/posts/1262249787118560

https://www.facebook.com/balvumuzejs/posts/1263002817043257

 Balvu Novada muzejā var apskatīties Jolantas un Valda Dundenieku darbus, kas atrodas muzeja krājumā. https://www.facebook.com/balvumuzejs/posts/1291272870882918

 

Martā muzejā pasakas un teikas!

Drukāt
Kategorija: Aktualitātes
Ceturtdiena, 02 Marts 2017

Kurš gan bērnībā nav lasījis pasakas, vai klausījies ik vakara pasaciņu, vai arī sacerējis savas “pasakas”, stāstot izdomāto no “zila gaisa”.

Latviešu tautas pasakas un teikas – daļa no tautas nemateriālā kultūras mantojuma, kas nodota no paaudzes uz paaudzi. Lai gan pasakas un teikas nav izpelnījušās tik lielu uzmanību no pētnieku puses kā tautasdziesmas, tās tomēr ir ļoti vērtīgs materiāls, kas ļauj pētīt tautas tradīcijas un pārdzīvojumus. Tajās daudzveidīgāk izpaužas tautas sulīgā un izteiksmīgā valoda, tās senākās formas.

Runājot par latviešu pasakām nevar nepieminēt tādus ievērojamus pasaku vācējus un apkopotājus kā Ansis Lerhis – Puškaitis(1859 – 1903), kurš apkopojis teikas un pasakas 7 sējumos savā dzimtajā Džūkstes novadā, kā arī profesors, zinātnieks, valodnieks Pēteris Šmits (1869 – 1938), kuram ir vislielākie nopelni šajā jomā. Viņš savāca un sistematizēja, sakārtoja izdošanai 7895 tautas pasakas un teikas 15 sējumos no visas Latvijas teritorijas. Šajos sējumos ir iekļauti ļoti daudzu vācēju pierakstītie materiāli. Tos vāca gan vietējie novadu pētnieki, gan valodnieki, zinātnieki, etnogrāfi, literāti, publicisti, garīdznieki, kultūras un izglītības darbinieki, skolēni u.c. Liela daļa no savāktajām pasakām nāk tieši no Latgales. Pētera Šmita  “Latviešu teikas un pasakas” sējumos ir iekļautas 117 teikas un pasakas arī no Ziemeļlatgales, galvenokārt, pateicoties divām sievietēm – izglītības, kultūras, sabiedriskajām darbiniecēm, Latgales folkloras vācējām - Agnesei Garijonei (84 pasakas un teikas) un Rozālijai Tabinei (4 pasakas un teikas).

Agnesei Garijonei 120

(1897 – 1979)

1897.gada 19.martā Bērzpils pagastā dzimusi Agnese Garijone, izglītības darbiniece (skolotāja, inspektore Ludzas un Daugavpils ģimnāzijā-1940-1944), publiciste (pseidonīmi Bolyune, Purmalīte). 1917.gada rudenī noorganizējusi un vadījusi pirmos Latgales sieviešu - skolotāju sagatavošanas kursus Domopoles (Bērzpils) pagastā, 1918.gadā - Balvos. Sakārtojusi Rozālijas Tabines (Naaizmērstules) rakstu krājumu „Lauku zīdi” un ievietojusi plašāku apskatu par rakstnieces dzīvi un darbu. No mātes Teklas Garijones pierakstījusi un nodevusi profesoram P.Šmitam ap 700 tautasdziesmu. A.Garijones „Atmiņas par Mōti” publicētas 1936.gada „Katoļu Dzeive” un atkārtoti „Tāvu zemes kalendārā, 2007”. Mirusi 1979. gada 18. novembrī, apbedīta Rikavas kapos. 

Februārī

Drukāt
Kategorija: Aktualitātes
Piektdiena, 10 Februāris 2017