Dāvinājums muzejam
Latvijas Politiski represēto apvienības Balvu nodaļas vadītāja Nora Pastare Novada muzejam un Balvu Valsts ģimnāzijai uzdāvināja 50 fotogrāfijas, kas stāsta par Mildas Egles(dz. Sirmais) braucienu 2009.gada vasarā uz izsūtījuma vietu Omskas apgabala Poltavkas rajona Voļnojes ciemu. Patiešām unikāls materiāls! Ir ideja, kā to izmantot tikšanās reizē pēc gada.
Konference par Ziemeļlatgali
Ziemeļlatgales teritorija, ņemot vērā visas vēsturiskās, ģeogrāfiskās un sociālās sakritības, līdz pat šodienai ir īpatnējs tradicionālās kultūras novads. Aktuāls kļuvis jautājums – kas tad ir šis atšķirīgais Ziemeļlatgalē? Kā saglabāt šo savdabību kā vienu no Latgales kultūrvides daudzveidības izpausmēm? Literatūrā līdz šim ziņas ir visai skopas. Dalībai konferencē atsaukušies gan zinātnieki, gan novadpētnieki, kuru pētījumi meklē un piedāvā atbildes uz šiem jautājumiem.
Ar VKKF Latgales programmas atbalstu ( LRAA) pirmo reizi Balvu Novada muzejā notiks tik plaša zinātniski praktiska konference, kas uzsāks pētījumu un lasījumu ciklu par jautājumiem, kas līdz šim maz apzināti un joprojām ir “Baltais plankums” Latgales kultūrvēstures izpētē.
Savā pieredzē novadpētniecības jautājumos dalīsies arī viesi no Krievijas.
Konferenci papildinās ceļojošā izstāde no Madonas muzeja “Tautas apģērbs un mode”, kā arī iespēja aplūkot darbnīcās tapušo Abrenes tērpu.
Konferences „Ziemeļlatgales lasījumi I” programma
26.oktobris
9.00-10.00 Reģistrācija, rīta kafija. 10.00- 10.10 Konferences atklāšana, Balvu novada pašvaldības Domes priekšsēdētaja Andra Kazinovska uzruna. 10.10- 10.30 Godinot rakstnieka, folkloras vācēja un pētnieka, Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) mūža stipendiāta Antona Slišāna piemiņu - ziņojums „Seno Purnovu meklējot”, lasa Andris Slišāns. 10.30-11.00 Ilze Loze, Dr. habil. hist., LZA korespondētājlocekle, arheoloģe, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta arheoloģijas nodaļas speciāliste - "Lagažas apmetnes atklājumi kopējā Lubāna mitrāja pētījumu kontekstā." 11.00-11.30 Ilze Ziņģīte, etnogrāfe, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāja - "Ziemeļlatgales baltais tērps - starp mītu un patiesību". 11.30-12.00 Kafijas pauze, iepazīšanās ar muzeja ekspozīcijām un izstādi „Tautas apģērbs un mode”. 12.00- 12.20 Anete Karlsone, Dr. hist., Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta Etnoloģijas nodaļas speciāliste - “Latviešu tautas tērps, Dziesmusvētki un kultūras nacionālisms". 12.20- 12.40 Ruta Cibule, Mag.man., kultūras darbiniece, tradicionālās kultūras eksperte - “Ziemeļlatgales nemateriālais kultūras mantojums un tā saglabāšanas iespējas”. 12.40 – 13.40 Pusdienu pārtraukums. 13.40 – 14.00 Piļavecs Valērijs (Krievija, Pleskava), vodeostudijas „Ticība un Tēvija” direktors, režisors - “ Novadpētniecības filmas kā vēstures popularizācijas veids” . 14.00 – 14.20 Rusanova Ludmila (Krievija, Pleskava), Pleskavas I.I.Vasiļjeva vārdā nosauktās Vēstures-novadpētniecības bibliotēkas vadītāja - „No muižnieku – Gorožansku dzimtas vēstures”. 14.20 – 14.40 Tamāra Mitjušina, pedagoģe, novadpētniece, Ruta Akmentiņa, muzeja vēsturniece –„Jauni fakti par Balvu muižas īpašniekiem.” 14.40 – 15.00 Irēna Šaicāne, Balvu Novada muzeja muzejpedagoģe, humanitāro zinātņu maģistre vēsturē – „20.gadsimta Balvu vēsture arhīvu dokumentos un fotogrāfijās." 15.00- 15.10 Iveta Supe, Mag.man., muzeja vadītāja - Projekta „Ziemeļlatgales atmiņu banka” prezentācija. 15.10-15.30 Iveta Gabrāne, tekstilmāksliniece, pedagoģe, aušanas pulciņa vadītāja - Projekta „Abrenes tērpa atdzimšanas darbnīcas” prezentācija. (prezentācijā piedalās Baltinavas vidusskolas audēju pulciņa dalībnieki) 15.30 – diskusija 16.00 – konferences noslēgums 18.00 – vakara pastaiga (ekskursija pa pilsētu, iepazīšanās ar Balvu Centrālo Bibliotēku)
Konferenci papildinās ceļojošā izstāde no Madonas muzeja “Tautas apģērbs un mode”, kā arī iespēja aplūkot darbnīcās tapušo Abrenes tērpu.
27.oktobris
Ekskursija - ekspedīcija pa Ziemeļlatgali (izpētes vietu un tradīciju iepazīšana, neformālas sarunas ar konferences lektoriem – Bērzpils, Tilža, Baltinava, Briežuciems ) Izbraukšana ~ 8.30
Pieteikšanās dalībai konferencē – Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt., vai 64521430 ! Ļoti svarīgi – vai piedalīsieties 1. dienā , vai abās? Dalība – bez maksas; iespēja paēst lētas un garšīgas pusdienas Balvu Muižā. Naktsmītņu iespējas - skolas internātā – Ls 4,88 ( PVN ierēķināts)
Izstādes Balvu Novada muzejā
~~~Divas fotoizstādes – „Mirklis īpaši aizsargājamā dabas teritorijā” un fotokonkursa „Mēs Latgalē” darbi, kurus novērtēt aicinām ikvienu muzeja apmeklētāju, līdz 20.oktobrim
~~~Izstāde par Balvu Teātri - līdz gada beigām.
~~~Pirmsskolas izglītības iestāžu bērnu zīmējumu izstāde „Mežs cilvēkiem”, līdz 14.oktobrim.
Vēl muzejā: • „Latgales partizānu pulkam 90” • Kārļa Ozoliņa mantojums • Tautas tērpi • Dundenieku keramika • Gleznotāja Jāņa Ūdra piemiņas istaba
10 . septembrī - Eiropas kultūras mantojuma dienas 2011
"Kultūras mantojums -Zināšanas un prasmes" Balvos
Reizi gadā Eiropas 50 valstu iedzīvotāji svin kultūras mantojuma svētkus – Eiropas kultūrasmantojuma dienas. Kopš 1995.gada tās notiek Latvijā, bet no 1997.gada šajās aktivitātēs iesaistās arī Balvu Novada muzejs.
Šogad iecerēts īpaši izcelt kultūras pieminekļu īpašnieku, restauratoru, amatnieku, kultūras mantojuma un izglītības speciālistu ieguldīto darbu, zināšanas un prasmes kultūras mantojuma saglabāšanā, atzīstot panākumus, kas var iedvesmot arī citus.
Mūsu novadā viens no šādiem meistariem, kura roku darbs atdzīvinājis daudzus kultūrvēsturiskus priekšmetus, ir amata meistars Ēriks Kanaviņš.
10.septembrī plkst.11.00 „Seno amatu darbnīcā” Lāča dārzā būs gaidīts ikviens, kuru interesē seno mēbeļu restaurācijas noslēpumi. Ērika Kanaviņa vadībā varēsiet apskatīt darbnīcu, iepazīties ar seniem amatniekurīkiem, iemēģināt roku virpošanā ar koka virpu, būt liecinieki kādas senas mēbeles restaurācijā.
Balvu novada muzejā no 11.00 – 16.00 varēsiet apskatīt meistara gatavoto latgaļu lauku sētas maketu un no 200 gadus veca koka darinātās klēts durvis.
Visi laipni gaidīti!
Vēstures konference Gaujienā "Atzelei 900"
2011.gada 16.aprīlī gan vēstures pētnieki un interesenti, gan muzeju darbinieki, gan vēstures skolotāji, gan vidusskolēni, kuri bija rakstījuši esejas, tikās vēstures konferencē Gaujienas Tautas namā, kura veltīta Atzeles (rakstība ir dažāda: Adzele, Agzele u.c.) zemes 900 gadiem. No Balviem šajā konferencē piedalījās Novada muzeja darbinieces: Astra Ločmele -Ambarova un Irēna Šaicāne. Konferencē vairāki referenti izvirzīja diskutējamus un joprojām pētāmus jautājumus. Novadpētnieks Harijs Grāvis apkopojis plašus un daudzveidīgus materiālus par Gaujienu, kuri ir redzami un lasāmi skaistā grāmatā par Gaujienu.
Tālavas zemju dalīšanas aktā Atzele minēta 1224.gadā. Tulkojot šo tekstu, vēsturnieks A.Švābe identificējis Atzeli ar Gaujienu, kur Livonijas ordenis uzcēla savu pili, kas dēvēta par Scholss Adsel. Tātad – Lielā Atzele.
Taču vēsturnieks M.Auns ar dažādiem pieņēmumiem pamatoja, ka Atzeles centrs drīzāk varētu būt Alūksnes Tempļa kalns. Visticamāk, ka Gaujiena ar Zvārtavu, bijusi Tālavas sastāvdaļa, un tikai kopš 1224.gada tā saistīta ar Atzeli, ar laiku pārņemot un saglabājot seno zemes nosaukumu. Tātad –Mazā Atzele.
Kāpēc 900 gadi? Par pamatu tiek ņemts 1111.gads, kad Novgorodas kņazs Mstislavs iebruka zemē, kas Novgorodas hronikā saukta par Očelu. Daļa vēsturnieku to saista ar Atzeli, kaut arī pastāv versija, ka Očela patiesībā meklējama Novgorodas un Igaunijas pierobežā.
2011.gadā Gaujienas novads par godu 900 gadiem, kad minēts Atzeles (Očelas) vārds pirmo reizi, bijušos Atzeles zemes novadus aicina piedalīties daudzveidīgos pasākumos, kas šovasar notiks gan Gaujienā, Lizumā, Alūksnē, Balvos u.c. ar kopēju tēmu „Apceļo seno Atzeles novadu”. 19.novembrī Gaujienā notiks akcijas noslēgums.
Konferences galvenā doma, ka vēstures pētījumi turpināsies, bet šogad Gaujiena visus interesentus aicina piedalīties apceļot seno Atzeles zemi. Gaujienā bijusi Atzeles pils, bet šo nosaukumu lietoja arī lielākas teritorijas apzīmēšanai. Dažādos laikos Atzeles robežas mainījās, ietverot Alūksnes, Balvu, Gulbenes apkārtni un pat Abrenes teritoriju.
Konferences noslēgumā tika apbalvoti arī vidusskolēni, kuri bija rakstījuši esejas „Atzele – mana novada pagātne un tagadne”. Pirmo un trešo vietu ieguva Gaujienas vidusskolas skolēni, bet otrā vieta tika piešķirta Balvu Valsts ģimnāzijas 10.b klases skolniekam Kristapam Gruševam, kurš vēstures skolotājas Irēnas Šaicānes mudināts uzrakstīja eseju šim konkursam, jo viņš skolēnu pētniecisko darbu iesācis rakstīt par Abreni.
I.Šaicāne
