III konference "Latviesu pēdas Sibīrijā un Tālajos Austrumos"
18.martā Gulbenē notika III starpnovadu zinātniski pētnieciskā konference "Latviešu pēdas Sibīrijā un Tālajos Austrumos." Jau trešo gadu konferences norisē aktīvi piedalās izglītības iestāžu skolēni, rakstot zinātniski pētnieciskos darbus par 1941.gada un 1949.gada deportācijām un represēto cilvēku likteņstāstiem.
Šajā konferencē savus zinātniski pētnieciskos vai radošos darbus prezentē arī bijušo četru rajonu (Balvu, Gulbenes, Madonas, Alūksnes) skolēni. Šogad darbu skates vispirms notika skolā, tad katra bijušā rajona centrā. Komisija (vēstures skolotāju MA divi skolotāji un Novada muzeja direktore), izvērtējot iesniegtos trīs darbus, divu skolēnu darbus izvirzīja konferencei Gulbenē.
Izstāde par Balvu Teātri
Šogad 23.jūnijā Balvu Tautas teātrim apritēja apaļi 25 gadi kopš tas ir ieguvis Tautas teātra nosaukumu (1986.gads). PIrms tam ir liecības, ka teātris Balvos jau pastāvējis kopš 1904.gada. Ar Teātra mākslu aizrāvās, gan dažādas jaundibinātās biedrības, gan dramatiskie pulciņi, gan skolu pašdarbības kolektīvi.
Ar 1972.gada 1. septembri par Balvu dramatiskā kolektīva režisori kļuva Vaira Resne. Nākošgad būs viņas 40 darba gadu jubileja, bet šogad Vairai paliek 60.
Pašlaik Balvu Novada muzejā ir apskatāma Balvu teātra izstāde. Šeit ir skatāmas gan bijušo, gan esošo aktieru fotogrāfijas, dažādu izrāžu rekvizīti, tērpi, diplomi, programmiņas, afišas un albūmi.
Veidojot izstādi tika apzināti apmēram 250 aktieri. Diemžēl visu aktieru fotogrāfijas vēl nav izdevies savākt, bet ir doma pamazām šo aktieru galeriju papildināt.
Būsiet mīļi gaidīti!
Aicinām piedalīties!
Valsts kultūrkapitāla fonda Latgales kultūras programmas projektu konkursā atbalstīts Balvu centrālās bibliotēkas pieteiktais projekts Latgolys folklorys vuokuma konkurss ”Apleicīne”. Tas veltīts Latgales novada folkloras vācēju aktivizēšanai un mūsu kolēģa Antona Slišāna dzīvesziņas pieminēšanai.
Aicinām kļūt par aktīviem šī notikuma dalībniekiem!
Nolikumu skatīt šeit
Atceres diena
Balvu Novada muzejā pieminot deportāciju upurus, notika atceres pasākums, kurā muzejpedagoģe Irēna Šaicāne sniedza ieskatu pētījumā par Latvijas Valsts arhīva dokumentu sniegtajām liecībām par balveniešu likteņiem 1949.gada 25.marta represijās. Noslēgumā koncertu sniedza senioru jauktais koris „Pīlādzis” un Kubulu garīgo dziesmu ansamblis „Vakarblāzma”, skanēja Andreja Eglīša dzeja un atmiņu stāsti.
Abrenes tautas tērpa atdzimsanas darbnīcas. Meitas vainaga stāsts.
Baltinavas novada muzejā š. g. 22., 23.,24.augustā norisinās Abrenes tautas tērpa atdzimšanas darbnīcas „Meitas vainaga stāsts”. Projektu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Latgales reģionaattīstības aģentūra, Balvu un Baltinavas novadu pašvaldības. Rīkotāji Balvu un Baltinavas novadu muzeji sadarbībā ar Baltinavas vidusskolas aušanas pulciņu.
Tiekas vēsturnieki
25.martā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, Balvu Novada muzejā kopā ar represētajiem un citiem interesentiem risinājās Balvu/Baltinavas/Rugāju vēstures skolotāju metodiskās apvienības sanāksme. Lai gan tāda kopā sanākšana vēstures skolotājiem, represētajiem un Balvu iedzīvotājiem notika pirmo reizi, tā noritēja labvēlīgā gaisotnē. Tika uzzināts, kādi sasāpējuši jautājumi vēstures notikumu atspoguļošanā aktuāli ir represētajiem.
Tikšanās sākumā vēstures skolotāju metodiskās apvienības vadītāja Irēna Šaicāne iepazīstināja ar nesen iznākušo Zvaigznes ABC izdevniecībā franču vēsturnieka Marka Bloka (1886-1994) grāmatu „Vēstures apoloģija jeb vēsturnieka amats”. Skolotāja citēja dažas atziņas no šīs grāmatas, jo arī reizēm uzdots jautājums, kāpēc viņai vajadzīga vēstures pētīšana... Varbūt daļēja atbilde slēpjas 1942.gadā M.Bloka rakstītajos vārdos:
- Pagātnes nezināšana ne tikai kaitē tagadnes izpratnei, bet arī apdraud pašudarbību tagadnē,
- Ikvienā grāmatā par vēsturi vajadzētu būt vienai nodaļai vai vismaz vairākāmrindkopām, kurām būtu aptuveni šāds virsraksts: „Kā es uzzināju to, ko tagad jumsstāstīšu”.
Šī grāmata var būt interesanta arī jebkuram mūsdienu lasītājam, jo ir viegli un saistoši lasāma.
I.Šaicāne, izmantojot sagatavoto prezentācijas materiālu, turpmākajā sanāksmes gaitā iepazīstināja, kāpēc vēstures pētīšanā un tās mācīšanā skolēniem, ir svarīgi iepazīties ar arhīvu dokumentiem, kā tas ir reāli iespējams, ja mēs dzīvojam, piemēram, Balvos. Turpinot Latvijas Valsts arhīva dokumentu izpēti, ir sagatavotas dokumentu kopijas, to finansiāli atbalstīja Hipotēku bankas klientu klubs „Mēs paši”, kā arī apkopots materiāls par tagadējo 11 balveniešu ģimenēm 1949.gada 25.marta deportācijā.
Latvijas Politiski represēto apvienības Balvu nodaļas vadītāja Nora Pastare iepazīstināja ar vēstules saturu, kuru represētie pieņēmuši pagājušā gadā Valmierā un nosūtījuši Izglītības ministrijai. Tajā izteikta neizpratne, ka Daugavpils konsulāts Latgales skolām krievu valodā aicināja rakstīt esejas par Lielo Tēvijas karu.
Konferences -Ziemeļlatgales lasījumi I- atskaņas
Inerneta resursi: http://www.balvi.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=3866%3Akonference-par-ziemelatgali-26-27oktobr-balvos-&catid=9%3Ajaunumi&Itemid=42&lang=lv
