Aicinām piedalīties!
Valsts kultūrkapitāla fonda Latgales kultūras programmas projektu konkursā atbalstīts Balvu centrālās bibliotēkas pieteiktais projekts Latgolys folklorys vuokuma konkurss ”Apleicīne”. Tas veltīts Latgales novada folkloras vācēju aktivizēšanai un mūsu kolēģa Antona Slišāna dzīvesziņas pieminēšanai.
Aicinām kļūt par aktīviem šī notikuma dalībniekiem!
Nolikumu skatīt šeit
Atceres diena
Balvu Novada muzejā pieminot deportāciju upurus, notika atceres pasākums, kurā muzejpedagoģe Irēna Šaicāne sniedza ieskatu pētījumā par Latvijas Valsts arhīva dokumentu sniegtajām liecībām par balveniešu likteņiem 1949.gada 25.marta represijās. Noslēgumā koncertu sniedza senioru jauktais koris „Pīlādzis” un Kubulu garīgo dziesmu ansamblis „Vakarblāzma”, skanēja Andreja Eglīša dzeja un atmiņu stāsti.
Abrenes tautas tērpa atdzimsanas darbnīcas. Meitas vainaga stāsts.
Baltinavas novada muzejā š. g. 22., 23.,24.augustā norisinās Abrenes tautas tērpa atdzimšanas darbnīcas „Meitas vainaga stāsts”. Projektu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Latgales reģionaattīstības aģentūra, Balvu un Baltinavas novadu pašvaldības. Rīkotāji Balvu un Baltinavas novadu muzeji sadarbībā ar Baltinavas vidusskolas aušanas pulciņu.
Tiekas vēsturnieki
25.martā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, Balvu Novada muzejā kopā ar represētajiem un citiem interesentiem risinājās Balvu/Baltinavas/Rugāju vēstures skolotāju metodiskās apvienības sanāksme. Lai gan tāda kopā sanākšana vēstures skolotājiem, represētajiem un Balvu iedzīvotājiem notika pirmo reizi, tā noritēja labvēlīgā gaisotnē. Tika uzzināts, kādi sasāpējuši jautājumi vēstures notikumu atspoguļošanā aktuāli ir represētajiem.
Tikšanās sākumā vēstures skolotāju metodiskās apvienības vadītāja Irēna Šaicāne iepazīstināja ar nesen iznākušo Zvaigznes ABC izdevniecībā franču vēsturnieka Marka Bloka (1886-1994) grāmatu „Vēstures apoloģija jeb vēsturnieka amats”. Skolotāja citēja dažas atziņas no šīs grāmatas, jo arī reizēm uzdots jautājums, kāpēc viņai vajadzīga vēstures pētīšana... Varbūt daļēja atbilde slēpjas 1942.gadā M.Bloka rakstītajos vārdos:
- Pagātnes nezināšana ne tikai kaitē tagadnes izpratnei, bet arī apdraud pašudarbību tagadnē,
- Ikvienā grāmatā par vēsturi vajadzētu būt vienai nodaļai vai vismaz vairākāmrindkopām, kurām būtu aptuveni šāds virsraksts: „Kā es uzzināju to, ko tagad jumsstāstīšu”.
Šī grāmata var būt interesanta arī jebkuram mūsdienu lasītājam, jo ir viegli un saistoši lasāma.
I.Šaicāne, izmantojot sagatavoto prezentācijas materiālu, turpmākajā sanāksmes gaitā iepazīstināja, kāpēc vēstures pētīšanā un tās mācīšanā skolēniem, ir svarīgi iepazīties ar arhīvu dokumentiem, kā tas ir reāli iespējams, ja mēs dzīvojam, piemēram, Balvos. Turpinot Latvijas Valsts arhīva dokumentu izpēti, ir sagatavotas dokumentu kopijas, to finansiāli atbalstīja Hipotēku bankas klientu klubs „Mēs paši”, kā arī apkopots materiāls par tagadējo 11 balveniešu ģimenēm 1949.gada 25.marta deportācijā.
Latvijas Politiski represēto apvienības Balvu nodaļas vadītāja Nora Pastare iepazīstināja ar vēstules saturu, kuru represētie pieņēmuši pagājušā gadā Valmierā un nosūtījuši Izglītības ministrijai. Tajā izteikta neizpratne, ka Daugavpils konsulāts Latgales skolām krievu valodā aicināja rakstīt esejas par Lielo Tēvijas karu.
Konferences -Ziemeļlatgales lasījumi I- atskaņas
Inerneta resursi: http://www.balvi.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=3866%3Akonference-par-ziemelatgali-26-27oktobr-balvos-&catid=9%3Ajaunumi&Itemid=42&lang=lv
Dāvinājums muzejam
Latvijas Politiski represēto apvienības Balvu nodaļas vadītāja Nora Pastare Novada muzejam un Balvu Valsts ģimnāzijai uzdāvināja 50 fotogrāfijas, kas stāsta par Mildas Egles(dz. Sirmais) braucienu 2009.gada vasarā uz izsūtījuma vietu Omskas apgabala Poltavkas rajona Voļnojes ciemu. Patiešām unikāls materiāls! Ir ideja, kā to izmantot tikšanās reizē pēc gada.
Konference par Ziemeļlatgali
Ziemeļlatgales teritorija, ņemot vērā visas vēsturiskās, ģeogrāfiskās un sociālās sakritības, līdz pat šodienai ir īpatnējs tradicionālās kultūras novads. Aktuāls kļuvis jautājums – kas tad ir šis atšķirīgais Ziemeļlatgalē? Kā saglabāt šo savdabību kā vienu no Latgales kultūrvides daudzveidības izpausmēm? Literatūrā līdz šim ziņas ir visai skopas. Dalībai konferencē atsaukušies gan zinātnieki, gan novadpētnieki, kuru pētījumi meklē un piedāvā atbildes uz šiem jautājumiem.
Ar VKKF Latgales programmas atbalstu ( LRAA) pirmo reizi Balvu Novada muzejā notiks tik plaša zinātniski praktiska konference, kas uzsāks pētījumu un lasījumu ciklu par jautājumiem, kas līdz šim maz apzināti un joprojām ir “Baltais plankums” Latgales kultūrvēstures izpētē.
Savā pieredzē novadpētniecības jautājumos dalīsies arī viesi no Krievijas.
Konferenci papildinās ceļojošā izstāde no Madonas muzeja “Tautas apģērbs un mode”, kā arī iespēja aplūkot darbnīcās tapušo Abrenes tērpu.
