1991.gada barikādes. Balvu rajons.

Barikāžu laiks ir vēsturisks apzīmējums Latvijas Republikas aizsardzības pasākumiem, kas organizēti Rīgā un citur Latvijā no 1991.gada 13. līdz 27. janvārim. Tajās dienās Latvijas iedzīvotāji apsargāja Augstākās Padomes (AP) un Ministru padomes ēkas, Latvijas Radio namu, televīzijas centru Zaķusalā, Rīgas telefona un telegrāfa centrāles ēkas Rīgā, Rīgas tiltus, kā arī pastu un raidstaciju Kuldīgā, Ulbrokas radiotorni un vairākus objektus Liepājā - pilsētas domi, pastu, televīzijas torni un Latvijas Tautas frontes (LTF) mītni. Bet jau pirms tam Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes īpašu uzdevumu milicijas vienības kaujinieki (OMON) saskaņā ar Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas norādi bija ieņēmuši Preses namu, bija notikušas arī citas provokācijas.

13.janvārī plkst.4.45 no rīta Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētāja vietnieks Dainis Īvāns uzrunāja tautu Latvijas Radio, informējot par notikušo Viļņā un aicinot pulcēties Doma laukumā AP aizstāvībai. No rīta Latvijas Radio atkārtoja LTF paziņojumu, kas nosacīja, pie kuriem objektiem kura novada ļaudīm jāpaliek pēc manifestācijas.

13. janvārī Daugavmalā notika Latvijas Tautas frontes organizēta Vislatvijas manifestācija, kurā vairāk nekā 500000 cilvēku izteica atbalstu Augstākajai Padomei un Ministru Padomei, kā arī protestēja pret bruņotajām akcijām Lietuvā.(5)

Balvu rajona cilvēkiem uz manifestāciju bija iespēja braukt ar Rugāju, Tilžas un Balvu Autotransporta autobusiem par maksu. (2.3.)

Kas notika Balvos?

Janvāra dienās visu diennakti ar Rīgu un citiem rajoniem sakarus uzturēja Tautas Frontes Balvu nodaļas koordinācijas centrs, kas tolaik atradās Brīvības ielā 46a. Imants Koliņš savā atmiņu pierakstā rakstījis, ka janvāra dienās koordinācijas centrs kļuva par pilsoniskās nepakļaušanās un nevardarbīgās pretošanās vadības štābu.

Balvu Novada muzejā glabājas LTF Balvu rajona nodaļas dokumenti, kas stāsta par to dienu notikumiem. 1991.gada 14.janvārī notika divas LTF Balvu nodaļas rīcības komitejas ārkārtas sēdes. Pirmajā sēdē (protokols Nr.7) darba kārtībā viens punkts: "Par ārkārtējo stāvokli republikā un veicamajiem pasākumiem". Sēdē izskatīja vairākus jautājumus: par notikumiem Lietuvā; par cilvēku došanos uz Rīgu, lai sargātu valdību, televīziju, radio un citus objektus; par dežūru organizēšanu pagastos, sakaru nodaļās, milicijas iekļaušanu objektu apsardzē; sēdē lēma par to, ka jāizstrādā un jāapstiprina kopīgs LTF rīcības komitejas un Balvu rajona izpildkomitejas darbības plāns. Otra LTF Balvu nodaļas rīcības komitejas ārkārtas sēde (protokols Nr.8) notika pēc Balvu rajona padomes prezidija un rajona izpildkomitejas sēdes. Darba kārtībā iepriekšējās sēdes jautājums. (2.2.)

  Alūksnes zonālajā valsts arhīvā atrodas Balvu rajona Tautas deputātu padomes (TDP) prezidija un rajona izpildkomitejas 1991.gada 14.janvāra ārkārtas sēdes protokols Nr.2. Sēdi vadīja izpildkomitejas priekšsēdētājs V.Šļakota un rajona Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs, kolhoza “Bērzkalne” priekšsēdētājs J.Gagainis.

Sēdē piedalījās TDP prezidija locekļi R.Brokāne, V.Keišs, V.Bukšs - mandātu komisijas priekšsēdētājs, LTF Balvu nodaļas priekšsēdētājs, U.Mellenbergs, J.Porietis - likumības un tiesiskās kārtības komisijas priekšsēdētājs, Balvu sakaru līniju tehniskā mezgla elektromontieris, S.Rudčenko - ekoloģijas un medicīnas komisijas priekšsēdētājs, Balvu rajona centrālās slimnīcas ginekologs, J.Salmanis - rajona TDP priekšsēdētāja vietnieks, Lauksaimniecības pārvaldes priekšnieks, J.Strapcāns - celtniecības komisijas priekšnieks, Starpkolhozu Pārvietojamās mehanizētās kolonas priekšnieks, A.Šaicāns - sociālās attīstības komisijas priekšsēdētājs, Fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājs, V.Vrubļevskis - tirdzniecības komisijas priekšsēdētājs, padomju saimniecības “Liesma” inženieris - hidrotehniķis, P.Zvejnieks - rajona TDP sekretārs, V.Rakstiņa - izpildkomitejas priekšsēdētāja I vietniece, V.Medinieks - izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks, I.Ņikuļina - izpildkomitejas priekšsēdētāja vietniece, A.Ločmele - izpildkomitejas sekretāre, izpildkomitejas locekļi: S.Aleksejeva - rajona valsts finansu inspekcijas priekšniece, I.Francs - r/a “Agroapgāde” direktors, A.Kudrjavcevs - padomju saimniecības “Rugāji” direktors, L.Upītis - Rugāju skolas skolotājs.

Kā pieaicinātās personas piedalījās arī J.Seps - Iekšlietu daļas priekšnieks, R.Zvejniece - laikraksta “Vaduguns” redakcijas nodaļas vadītāja, M.Bite - Rajona Patērētāju biedrības (RPB) valdes priekšsēdētāja, I.Dundure - RPB valdes priekšsēdētāja vietniece. (1.1.)

Sēdē izskatīja vairākus jautājumus saistītus ar situāciju valstī. Pieņemts lēmums “Par neatliekamiem pasākumiem sakarā ar situācijas saasināšanos republikā”. Ņemot vērā nestabilo situāciju valstī un rajonā tika nolemts pagastu, ciemu un pilsētu TDP un to izpildkomitejām līdz sevišķa rīkojuma nodošanai neizskatīt nevienu jautājumu ko iesniegušas organizācijas un kas nav saskaņoti ar rajona TDP un izpildkomiteju; organizēt diennakts dežūras. Nesadarboties ar rajona kara komisariātu un citām karaspēka vai drošības speciālajām daļām, kas vērsti pret likumā paredzētā alternatīvā dienestā dienējošiem jauniešiem. Nesniegt informatīvo, morālo, materiālo palīdzību personām vai organizācijām kas neatzīst Latvijas Republiku, tās likumīgi ievēlēto valdību un likumus. (1.2.)

14.janvāra sēdē lēma ”Par ārkārtēju pilnvaru piešķiršanu izpildkomitejas priekšsēdētājam V.Šļakotam” (lēmums Nr.5-7a), nolemts ka nepieciešamības gadījumā V.Šļakotam tiesības lēmumus pieņemt vienpersonīgi. (1.3.)

Šajā sēdē lēma arī par to, ka rajona saimniecību un organizāciju vadītājiem jāorganizē savu svarīgāko objektu apsardze, Iekšlietu daļai kopā ar brīvprātīgajiem kārtības sargiem jānodrošina Balvu telegrāfa un rajona izpildkomitejas apsardze un sabiedriskā kārtība rajonā. Sēdē atbildīgo par autotransporta nosūtīšanu uz Rīgu nozīmēja J.Salmani, bet V.Medinieku atbildīgu par iedzīvotāju, kuri izteikuši vēlēšanos braukt uz Rīgu sargāt svarīgākos objektus, nokļūšanu Rīgā.(1.1.)

14.janvāra sēdē rajona izpildkomiteja nolēma, ka sakaru mezglam jānodrošina informācijas sniegšana iedzīvotājiem latviešu un krievu valodā pa vietējo radio. Tika lēmts arī par to, ka ekonomikas nodaļai ar lauksaimniecības pastāvīgo komisiju jārisina jautājums par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pārtikas produktiem ārkārtējas situācijas gadījumā. (1.2.)

LTF Balvu nodaļas un Latvijas Lauksaimnieku savienības rajona biedrības informatīvais biļetens “Balvu Atmoda” rakstīja, ka vismaz pirmajās dienās koordinācija būtībā notika Tautas frontes štābā. Tautas frontes koordinācijas centrā nāca un zvanīja cilvēki piedāvādami palīdzību. Zvanīja saimniecības piedāvādamas autobusus, daudzi izteica gatavību braukt uz Rīgu un palikt tur tik ilgi cik vajadzēs.

Uz Rīgu devās arī Balvu rajona Īpašās brīvprātīgo vienības dalībnieki Jura Boldāna vadībā. “Saņēmām Latvijas Īpašo brīvprātīgo vienības vadītāja uzdevumu iekļauties kārtības uzturēšanai Rīgā. Ar rajona izpildkomitejas autobusu, ko mums uzticēja toreizējais rajona vadītājs Voldemārs Šļakota, astoņi kārtības sargi ieradamies galvaspilsētā. Janvāra dienās dežūrējam Vecmīlgrāvī pie OMON bāzes. Mums vajadzēja ziņot par viņu pārvietošanos.” /Fragments no J.Boldāna atmiņu pieraksta/ (2.4.)

LTF rajona nodaļas koordinācijas centrā bija organizētas diennakts dežūras. Dežurēja Māris Kozlovskis, Ādolfs Lazdiņš, Valdis Olekšs, Elvijs Mačs, Arvīds Šnepers, Vilis Bukšs, Baiba Voika, Irēna Kravale, Silvija Kupriša. Dežuranti pa sakaru kanāliem pieņēma ziņojumus, kādu kolektīvu cilvēki ar tehniku vai bez tās izbrauca uz barikādēm Rīgā, kāda situācija galvaspilsētā, dežuranti deva norādes turpmākai rīcībai. To dienu notikumus atceras Vilis Bukšs: “Darbojoties kā LTF Balvu nodaļas priekšsēdētāja vietniekam, man kopā ar citiem bija lemts organizēt Balvu novada tautfrontiešu un labas gribas cilvēku braucienus uz barikādēm Rīgā. Nāca cilvēki un piedāvāja savu palīdzību. Latviešu māmuļas nesa rakstainus cimdus un siltas zeķes, zemnieki piedāvāja lauksaimniecības tehnikas palīdzību, bet Žīguru MRS vīri malku un transportu. Koordinācijas centrā nepārtraukti gāja un zvanīja dažāda vecuma cilvēki, un visus vienoja viena doma, kā palīdzēt Tēvzemei.”(2.3.)

Pāršķirstot Balvu Novada muzeja krājumā esošo laikrakstu “Vaduguns” un “Balvu Atmoda” 1991.gada janvāra numurus, kas glabājas Iespieddarbu kolekcijā, var secināt, ka par notikumiem Rīgā un rajonā lasītājus informēja gan Balvu rajona laikrakts “Vaduguns”, gan LTF informatīvais biļetens “Balvu Atmoda”. “Vaduguns” publicēja rajona izpildkomitejas priekšsēdētāja Voldemāra Šļakota rakstu “Šajās dienās” un LTF Domes locekļa Viļa Bukša rakstu “Mīļie tautieši”, rakstos izteikts tā brīža situācijas vērtējums valstī, kā arī aicinājumi rajona iedzīvotājiem. Laikrakstos tika publicēti organizāciju un privātpersonu aicinājumi iedzīvotājiem, uzrunas, iedzīvotāju vēstules, dzeja. ''Šo dienu hronika" laikraksta “Vaduguns” 19., 22., 24., 26., 29., 31. janvāra numuros informēja par aktuālākajiem notikumiem, kas papildināti ar R.Priedeslaipas fotomateriāliem.

Pirmajā nedēļā visu diennakti apsargāta bija rajona izpildkomiteja un sakaru nodaļa, dežūrēja brīvprātīgie kārtības sargi. Tika pieņemts lēmums nobloķēt vai aizsprostot visus apvadceļus kas veda uz Krievijas PFSR. Jānis Džigurs atceras, ka piedalījies un organizējis apsardzi Balvu pilsētā: “Apsargājām Balvu pastu, telegrāfu, rajona izpildkomiteju un priekšsēdētāju Šļakotu. Dežūrējot pilsētā - Brīvības un Baznīcas ielu krustojumā - satiku policijas darbiniekus. Viņi ar automātiem dežūrēja. Atmosfēra un nervi bija „uzvilkti”, jo nezinājām, kas būs.” (2.3.)

Atbalsta mītiņi Latvijas valdībai notika darba kolektīvos un skolās. 14.janvārī Žīguru 9-gadīgā skolā un Stacijas 9-gadīgā skolā notika mītiņi, kuros sapulcējušies izteica nosodījumu agresijai Baltijā un atbalstu Latvijas valdībai. Stacijas skola barikāžu sargiem piedāvāja sagatavotu malku. (2.7.)

15.janvārī laikrakstā “Vaduguns” 6 nr. publicēts aicinājums “Balvu rajona iedzīvotājiem”, aicinājumu parakstījuši Latviešu strēlnieku apvienības Balvu rajona Valdes locekļi F.Lasis, J.Bužs, P.Dubrovs. “Šajā grūtajā un trauksmainajā brīdī griežamies ar aicinājumu aizstāvēt mūsu Augstāko Padomi, valdību, televīziju, radio, telegrāfu, telefonu staciju, ierodoties uz vietas, pārvarēt bailes, apsargāt šos objektus uz maiņām no svešas zemes okupantiem, varmakām, kam nekas nav svēts. Mūsu spēkos ir nepieļaut 1940.gada kļūdas un jaunu okupāciju.” (2.8.)

Katru dienu no rajona uz Rīgu brauca cilvēki, Balvu rajona cilvēki sargāja televīzijas centru Zaķusalā. “Tā pie ugunskura sēdēdami un dziesmas dziedādami, pavadījām laiku. Ik pa brīdim mums klāt pienāca vecāki cilvēki un piedāvāja gan cigaretes, gan karstu tēju ar maizītēm, sacīdami: “Ja mums veselība neļauj te sēdēt, tad vismaz šādi gribam palīdzēt Latvijai!”. Pēc kāda brīža mums paziņoja, ka OMON vienība ar kuteri dodas Zaķusalas virzienā. Visi salas aizstāvji devās krasta virzienā un gaidīja, kas notiks tālāk. Nekas nenotika, bet nakts un arī nākošā diena pagāja satraukumā”, tā janvāra dienas atcerējās barikāžu dalībnieks Ilmārs Kubaks. (2.7.)

Uz Rīgu devās saimniecību, kolhozu un organizāciju autobusi ar sargiem no rajona pagastiem. Brauca cilvēki no Balviem, Viļakas, Vectilžas, Susājiem, Kubuliem, Bolupes, Tilžas, Bērzpils, Silaines, brauca no padomju saimniecībām “Balvi”, “Bolupe”, “Liesma”, “Bērzpils”, “Lazdukalns”, “Briežuciems”, “Vecumi”, kolhoziem “Ezeri”, “Silaine”, “Egļuciems”, Žīguru Mežrūpniecības saimniecības (Žīguru MRS), 11 Ceļu būvniecības rajona, Sadzīves pakalpojumu kombināta un 6 Pārvietojamās mehanizētās kolonas (6.PMK), Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu apvienības, Starpkolhozu celtniecības organizācijas, brauca kultūras darbinieki, 13 Ceļu remontu un būvniecības pārvalde, Komunālo uzņēmumu kombināts, “Balga” un daudzi citi. Brauca arī individuāli ar sabiedrisko transportu vai personīgiem transporta līdzekļiem. Pagastos transportu un cilvēkus organizēja uz vietas. Vārdi un uzvārdi braucējiem netika prasīti. (2.3.)

Daudzi cilvēki individuāli piedāvāja pārtiku, naudu, zāles, cimdus, zeķes. Uz Rīgu veda malku, pārtikas produktus.

Ar savu tehniku uz galvaspilsētu devās Žīguru MRS, 6. PMK, Agroķīmijas cilvēki. Mežrūpnieki turp veda malku, to nosūtīja arī Stacijas skola. Uz galvaspilsētu devās mašīnas ar pārtikas produktiem, ko sagādāja rajonā esošie pārtikas pārstrādes uzņēmumi vai individuālie ziedotāji, kolhozs "Ezeri" - pārstrādātu gaļu, savu produkciju sūtīja Balvu pienotava un Viļakas pienotava, Balvu maizes kombināts u.c.

Pēc Silvijas Zujānes stāstītā laikrakstam “Vaduguns”, var secinā, ka cilvēki uz LTF koordinācijas centru zvanīja nepārtraukti, interesējās kā braukt, kur braukt. Katoļu baznīca, lauksaimniecības savienība, zemnieki piedāvāja pārtikas produktus.

Balvu gaļas pārstrādes nomas uzņēmumā “Balga” notika valdes sēdē, darba kārtībā bija tikai viens jautājums par palīdzības sniegšanu barikāžu sargiem, nolēma nosūtīt gaļas un desu izstrādājumus 150 kg. (2.13.)

Notikumu hronika 18.janvārī, no S.Zujānes dienasgrāmatas: “Sargi ziņo, ka ZAET tornī uzvilkts LPSR karogs! Ainārs Laminskis (Agroapgāde) vēlreiz aizved uz Rīgu malku. Nodrukāta “Balvu Atmoda”, fasējam, izplatām. Plkst.19.30 uz Rīgu dodas p/s “Rugāji” autobuss, sargi ved arī desu izstrādājumus un pa ceļam paņem cilvēku ziedojumus no Eglaines skolas - pašceptu maizi, gaļas izstrādājumus, Balvos paņem balveniešus, kā arī Stacijā dzīvojošās Bukšu ģimenes atnesto kafiju un cukuru. Bukšu ģimene atceras arī LTF mītnē strādājošos un piedāvā apelsīnus. Naktī dežūrē Arvīds Šnepers.” (2.3.)

Atsaucotie Kultūras nodaļas vadītājas R.Cibules aicinājumam kultūras darbiniekiem, balveniešiem, 20.janvāra vakarā pie Balvu pamatskolas pulcējas cilvēki, lai izteiktu atbalstu barikāžu dalībniekiem. Pasākuma laikā dziedāja apvienotie kori, diriģenta Ilmāra Sleža un Anastasijas Ločmeles vadībā, spēlēja pūtēju orķestris “Balvi” diriģenta Egona Salmaņa vadībā, dzeju runāja Balvu Tautas teātra aktieri. (2.14.)

Fragments no S.Zujānes dienasgrāmatas: “20.janvāris. Dienā strādā Irēna Kravale. Plkst.16.00 mītiņš pie Balvu pamatskolas, cilvēku pamaz, bet kultūras darbinieki mums ir brīnišķīgi. Plkst. 17.00 darbu sāk Silvija Kupriša, naktī viņai palīdz Baiba Voika. Naktī OMON izrēķinājās ar Iekšlietu ministrijas sargiem, ir kritušie un ievainotie. LTF štābā atskan anonīmi zvani, vēlāk arī belzieni durvīs. Baidieties, sievietes! Rīgā taču šauj!” (2.3.)

20. janvārī plkst.21.07 notika OMON un neidentificētas kaujinieku grupas uzbrukums Iekšlietu ministrijai, uzbrukumā gāja bojā četri cilvēki, miliči Sergejs Konoņenko un Vladimirs Gomonovičs, skolnieks Edijs Riekstiņš un kinooperators Andris Slapiņš, bet februāra sākumā no gūtajiem ievainojumiem nomira arī Gvido Zvaigzne. Uzbrukuma laikā ievainoti 13 cilvēki.

Balvu Iekšlietu daļas priekšnieks Jānis Seps, uzreiz naktī pēc apšaudes pie Iekšlietu ministrijas sazinājās ar Ministru padomes valdības aizsardzības departamentu un darīja zināmu par Balvu milicijas darbinieku gatavību doties uz galvaspilsētu. Vienībā bija iekļauti desmit milicijas darbinieki. Tobrīd balveniešu palīdzība nebija vajadzīga, bet viņi bija pilnā kaujas gatavībā un gatavi iesaistīties vajadzīgo objektu aizsardzībā. 20.janvāra naktī pastiprināti milicijas vienības sekoja kārtībai Balvos un Viļakā. (2.15.)

21.janvārī Augstakās Padomes priekšsēdētājs A. Gorbunovs devās uz Maskavu, lai tiktos ar PSRS prezidentu M. Gorbačovu un pārrunātu notiekošo Latvijā.

Uz Rīgu braukt sargāt aicināja doties tikai vīriešus. Laikraksta “Vaduguns” saruna ar Baibu Voiku 26.janvārī: “Visas politiskās kaislības šobrīd aizēno nauda*. Neviens šodien uz Rīgu nebrauc. No galvaspilsētas pienāca ziņa ka balvenieši Zaķusalā vajadzīgi no 26. - 29 janvārim, gaidīs 200 cilvēkus.” (2.16.) /*notika 1961.gada 50 un 100 rubļu banknošu maiņa, naudas maiņu vajadzēja veikt trīs dienu laikā/

25.janvārī Ministru padomes priekšsēdētājs Ivars Godmanis pieņēma lēmumu izbeigt cilvēku un tehnikas sūtīšanu stratēģisko objektu sargāšanai. 27.janvārī barikāžu apsardzība tika izbeiparšķ. Īpašās kārtības sargu vienības turpināja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra apsardzību Zaķusalā. Dzelzsbetona barikādes pie AP ēkas demontēja tikai 1992. gada vasarā.

Barikāžu veidošanu vadīja LTF, to organizēšanā aktīvi līdzdarbojās Augstākās Padomes Aizsardzības un iekšlietu komisija un Ministru padome. Precīzs barikāžu dalībnieku skaits netika fiksēts, tomēr pēc 1991.gada barikāžu muzeja aplēsēm, barikāžu sargāšanā piedalījušies 45000 - 50000 cilvēku. Vēstures literatūrā tiek minētas dažādas barikāžu dalībnieku skaita aplēses - līdz pat 80 000 cilvēku. Precīzi apzināti un identificēti ir 35210, no kuriem 31119 saņēmuši 1991.gada barikāžu dalībnieka Piemiņas zīmi, bet 4091- Pateicības rakstu par piedalīšanos barikādēs. (6)

No Balvu rajona barikāžu dalībnieka Piemiņas zīmi saņēma vairāk kā 270 iedzīvotāji. (2.1.) “Barikādes vienmēr ir gaismas un tumsas, maldu un patiesības meklējumu robeža. Arī janvāra barikādes bija robeža, un mēs to apzinājāmies un izturējām. Ja tajās dienās pietrūktu kaut vienas malkas pagales un tējas krūzes no tām, kas tur bija, tad nebūtu tā, kā notika un kā ir. Bez vienīga niecīga gaismas stara nebūtu saules un pasaules. Ir tikai „ir”, un tas ir jāapzinās. To neapzinoties var domāt: „ko tur mēs... Gan jau bez mums” ”, tā savā atmiņu pierakstā par janvāra barikāžu laiku rakstīja Vilis Bukšs. (4)

Vecākā speciāliste vēsturniece R.Akmentiņa

Avoti, literatūra

1. Alūksnes Zonālā valsts arhīva materiāli:

1.1. Balvu rajona Tautas deputātu padomes prezidija un rajona izpildkomitejas ārkārtas sēdes protokols. 353 f. 6 apr.,1262 l, 1-6 lp.;

1.2. Balvu rajona Tautas deputātu padomes prezidija un rajona izpildkomitejas lēmums Nr.4-7. 353 f. 6 apr.,1262 l, 7 lp.;

1.3. Balvu rajona Tautas deputātu padomes prezidija un rajona izpildkomitejas lēmums par ārkārtas pilnvaru piešķiršanu. 353 f. 6 apr.,1262 l, 8 lp.

2. Balvu Novada muzeja materiāli:

2.1. tematiskā mape “Barikādes 1991.gada janvāris”;

2.2. LTF Balvu nodaļas materiāli;

2.3. 1991.gads. Barikādes. Balvu rajons;

2.4.“Balvu rajona brīvprātīgie”, rajona Īpašās brīvprātīgo vienības vadītāja Boldāna J. stāstījums, pierakstīts 2000.gada martā;

2.5. “Atmodas krāces un atvari”, Vizuļa L. atmiņu pieraksts, pierakstīts 2000.gada 10.februārī;

2.6. “Atmodas balsis un atbalsis”, Koliņa I. atmiņu pieraksts, pierakstīts 2008.gada 28.septembrī;

2.7. 1991.gada barikāžu dalībnieku atmiņu pieraksti, pierakstīts 2008.gada 19.janvārī;

2.8. Ko mēs esam noziegušies//Vaduguns Nr.6, 1991.gada 15.janvāris, BLNM 706;

2.9. Balvu rajona iedzīvotājiem//Vaduguns Nr.6, 1991.gada 15.janvāris, BLNM 706;

2.10. Arī balvenieši gatavi palīdzēt//Vaduguns Nr.6, 1991.gada 15.janvāris, BLNM 706;

2.11. Sprudzāne M. Ceļā uz latvijas sirdi//Vaduguns Nr.7, 1991.gada 17.janvāris, BLNM 706;

2.12. Zvejniece R. Ekstremālos apstākļos//Vaduguns Nr.7, 1991.gada 17.janvāris, BLNM 706;

2.13. Bērziņa A. Rīgas sargiem//Vaduguns Nr.8, 1991.gada 19.janvāris, BLNM 706;

2.14. Cibule R. Mums visiem vienas sāpes un vienas cerības//Vaduguns Nr.8, 1991.gada 19.janvāris, BLNM 706;

2.15. Salmane B. Gatavi aizsargāt//Vaduguns Nr.9, 1991.gada 22.janvāris, BLNM 706;

2.16. Šperberga M. Ceļā uz Latvijas sirdi//Vaduguns Nr.11, 1991.gada 26.janvāris, BLNM 706

3. Koliņš I.”Mans Tautas frontes laiks”, Vītola izdevniecība, 135.lpp.

4. Barikādes Latvijas mīlestības grāmata, Rīga, 2001,363. - 365.lpp.

5. Barikāžu laika dokumenti Latvijas Valsts arhīvā, https://www.lvarhivs.gov.lv

6. 1991.gada barikādes, https://enciklopedija.lv › skirklis › 184346-1991 gada.