Novembris tuvākā un tālākā pagātnē (2025)

Kategorija: Aktualitātes

Piektdiena, 24 Oktobris 2025

Balvu pilsētas un Balvu novada nozīmīgi vēsturiskie notikumi, kam šogad [2025] novembra mēnesī ir "apaļas" vai "pusapaļas" jubilejas

Novembris
1935.gada 4.novembris	Pirms 90 gadiem ielu pārdēvēšana Balvos. Sakarā ar valsts proklamēšanas 15 gadadienu pilsētas valdes sēdē nolēma pārdēvēt ielas: Reinholda Smurģa - par Brīvības, Rožu - par 15.maija, Sinagogas - par Brāļu Skrindu, Pasta - par Z.Meierovica, Rūpnieku - par Andreja Pumpura, Teātra - par Kr.Barona, Robežu - Jāna Poruka ielu, laukumu Rīgas un Bērzpils ielas stūrī - par Partizānu laukumu. Atsauces: “Latviskoti Balvu pilsētas ielu nosaukumi.”Daugavas Vēstnesis”. 1935. 15.novembris. 1936.gada janvārī Iekšlietu ministrijas Pašvaldību departaments deva atbildi, ka nav iebildumu par sekojošiem ielu nosaukumiem: Reinholda Smurģa - Brīvības, Rožu -15.maija, Sinagogas - Brāļu Skrindu, laukums Rīgas un Bērzpils ielas stūrī - Partizānu laukums.
1995.gada 3.-4.novembris	Pirms 30 gadiem Latgales Pētniecības institūta IV zinātniskā konference Balvos.
1930.gada 4.novembris	Pirms 95 gadiem atklāta dzelzceļa satiksme no Rugājiem līdz Bērzpilij (Sita-Bērzpils) ar stacijām "Bērzpils" un "Lazdukalns". Līnijas garums 18,4 km. Dzelzceļa izbūves darbi turpinājās un līnija 1934.gadā tiks pagarināta līdz Rēzeknei. Atsauces: “Valdības rīkojumi un pavēles.” Valdības Vēstnesis. 1930. 5. novembris.
1920.gadā no 7. uz 8.novembri	Pirms 105 gadiem nodega Balvu muižas pils. Pilī bija iekārtota centrālapkure, telpas no kurienes izplatījās uguns, bija noslēgtas. Dzēšanas darbus apgrūtināja tas, ka visi zirgi dienu iepriekš bija aizdzīti šķūtīs, līdz ar to ūdens piegāde dzēšanas darbiem nebija nodrošināta. LVVA glabājās dokumenti, kuros var lasīt saraksti par nodegušo muižas pili, kas veikta starp tā laika amatpersonām. Fragmenti no sarakstes materiāliem: “Galvenā atbildība par Bolvu pils palikušo materiālu izvazāšanu un izšķērdēšanu krīt uz Bolvu rajona pārzini Fichmani, kā arī tās pašas muižas pārzini Melupu, kuri nav spēruši nekādus soļus, lai minētās mantas netiktu izvazātas.” “Pie Bolvu pils degšanas ugunsgrēku bijis viegli nodzēst, bet vietējās amatpersonas rajona un muižas pārzinis neesot nekādus soļus spēruši, lai uguns tiktu nodzēsta.” “Bolvu muižas pils nodegšanas lietā lūdzu Jūsu tuvākos paskaidrojumus, kas pēc Jūsu domām būtu darāms, kādi būtu nepieciešamie izdevumi un materiāli, priekš cietušās ēkas uzturēšanas tagadējā stāvoklī, līdz tam laikam, kad valdībai būs iespējams pilnīgi atjaunot Bolvu muižas pili.” (LVVA f. 832, 2.apr., l.7)
1990.gada 11.novembris	Pirms 35 gadiem Balvu parkā iesvētīts piemiņas krusts Otrā pasaules kara laikā hospitālī mirušajiem vācu armijas karavīriem. 1992.gadā blakus krustam uzlikts Piemiņas akmens
1950. gada 14.novembris	Pirms 75 gadiem Baltinavas pagastā dzimusi literāte, publiciste Bertholde Broņislava. Pēc vidusskolas beigšanas strādāja Ogres trikotāžas kombinātā, studēja Maskavas Valsts Pedagoģiskajā institūtā. Pēc atgriešanās Latvijā dzīvoja Balvu rajonā, strādāja skolā, bērnudārzā, kultūras namā, ciemata izpildkomitejā. 1979. gada rudenī sāka veidot laikraksta "Vaduguns" literāro lappusi "Klātbūtne", Balvu rajona Centrālajā bibliotēkā palīdzēja izveidot un kādu laiku vadīja literāro interešu klubu "Savietis". Piedalījās divos republikāniskajos jauno autoru semināros - dzejā un prozā. 1983.gada pārcēlās uz Madonu. Bija laikraksta "Stars" korespondente. Publicējusi dzeju, stāstus. Sagatavotjusi izdošanai Jāņa Sārta "Zilie krasti", 1993.gadā izdota bērnu dzejoļu grāmatiņa "Siltumsēta". Publicētas humoreskas, feļetoni "Vadugunī", "Starā", "Antizvaigznē", piedalījusies R.Gerkena un žurnāla "Karogs" rīkotajā 4. romānu konkursā 1997.gadā, darbs "Izraušanās" tika prēmēts, bet netika izdots finanšu krīzes dēļ, ir vairāku neizdotu darbu autore, tajā skaitā arī latgaliski rakstītu. Mirusi 2019.gada 2.aprīlī, apglabāta Madonas pilsētas kapos
1885.gada 15.novembris	Pirms 140 gadiem dzimis pirmais Balvu pilsētas vadītājs, tirgotājs Smurģis Reinholds. Paralēli pašvaldības darbam nodarbojies ar privāto biznesu, piederēja traktieris (krogs). Gandrīz vienbalsīgi ievēlēts par pilsētas galvu pēc 1929.gada 15.-16.jūnija vēlēšanām. 1931.gada 28.-29.martā notikušajās pilsētas domes vēlēšanās, kur startējuši astoņi saraksti, 20.aprīlī par pilsētas galvu atkal ievēlēts Reinholds Smurģis. Miris 1933.gada 30.jūlijā. Reinholdam Smurģim lieli nopelni bija ģimnāzijas atvēršanā Balvos 1930.gadā, kur izglītību varēja iegūt gan pilsētas, gan tuvākās apkārtnes jaunatne. Tā kā ģimnāzija atradās Parka ielā 2, tad pēc R.Smurģa nāves iela tiek pārdēvēta par Smurģa ielu. Pēc dažiem gadiem – 1936.gada janvārī iela iegūst Brīvības ielas nosaukumu, jo laika gaitā bija parādījušies materiāli par naudas izšķērdēšanu R.Smurģa darbības laikā. (I.Šaicāne Balvi pilsēta ezeru krastos).
1925.gada 17.novembris	Pirms 100 gadiem Strūžānu ciemā (tagad Rēzeknes novads) dzimis Jānis Odumiņš. Mācījies Vecstrūžānu pamatskolā un Gaigalavas sešklasīgajā skolā, strādāja par kancelejas ierēdni Gaigalavas pagastā. 1965.gadā ģimene pārcēlās uz Bērzpili, bet 1978.gadā uz Balviem. Strādāja Balvu gaļas kombinātā par mākslinieku, Balvu 1. vidusskolā, viņa pārziņā bija noformēšanas darbi – plakāti, afišas, zīmējumi, karikatūras, burtveidoli, kaligrāfiskais rokraksts u.c. grafiskā dizaina veidi. Būdams pensijā strādāja par noformētāju Komunālo uzņēmumu kombinātā, mācīja bērniem zīmēšanu Balvu Skolēnu namā. Veica individuālus pasūtījumus, īpaši 90. gadu sākumā daudzi pasūtīja apsveikumu kartītes, apsveikumu vākus un albumus. Visu mūžu interesējies par mākslu, jaunībā nebija izglītības iespēju mācīties, visu darīja pašmācības ceļā – zīmēja, gleznoja, veidoja skices, rakstīja dažādus mākslinieciskā noformējuma darbus, studēja grāmatas par mākslu. Gleznojis ainavas un klusās dabas, arī portretus. Grafiski noformējis Balvu laikrakstu “Vaduguns”, zīmējis karikatūras laikrakstiem un sienas avīzēm, veidojis ex libris. Gleznas izstādītas Carnikavā, Preiļos, Stāmerienā, Daukstu pagasta Staros, Viļakā, Balvu Novada muzejā, Balvu Skolēnu namā. Gleznas atrodas privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs. Miris 2016.gada 17.septembrī, apglabāts Sakstagala pagasta Pedeļu kapos. Balvu Novada muzeja krājumā glabājās gleznas un atklātnes.
1990.gada 11.novembris	Pirms 35 gadiem atklāja atjaunoto tēlnieka Kārļa Zemdegas veidoto pieminekli 1920.gadā Neatkarības karā kritušo karavīru piemiņai Jaškovā, pirmo reizi atklāts 1935.gada 22.septembrī.
1920.gada 23.novembris	Pirms 105 gadiem Domopolē Bonifacovas muižā atklāta slimnīca. Šī datuma preses ziņa: “Bēržos - Domopolē smaga sanitārā situācija. Medicīnas iestādes tālu no Domopoles. Līdz tuvākajai dzelzceļa stacijai 46 verstis. Bonifacovas muižā pie Bēržiem ar Amerikas Sarkanā krusta Rēzeknes nodaļas palīdzību atklāta slimnīca ar 50 gultas vietām”. Atsauces:“Bērži - Domopole.” Latgolas Vōrds. 1920. 23. novembris.
1905.gada 26.novembris	Pirms 120 gadiem Vārkavas pagastā dzimis garīdznieks, nacionālo partizānu kustības dalībnieks Ludvigs Štagars. Katoļu draudžu prāvests Rikavā un Nagļos (1932), Šķilbēnos (1932-1945), Raipolē (1956-1958). 1934.gadā sāka būvet Šķilbēnu baznīcu. Lai izvairītos no aresta 1944.gada 10.decembrī pievienojās nacionālajiem partizāniem, kopš 1945.gada 20.janvāra dzīvoja Stompaku nometnē. Ar L.Štagara “Pabērzs” darbību nometnē ir saistīts unikāls gadījums Latvijas nacionālo partizānu cīņu vēsturē, viņa vadībā uzbūvēts bunkurs - baznīca. Katru dienu no rīta prāvests noturēja dievkalpojumus, slēdza vienu laulību un pieņēma grēksūdzes. 1946.gadā ieradās Stoļerovā, kur dzīvoja ar viltotiem dokumentiem, tā ka pārvaldīja stenogrāfiju rakstīja dienasgrāmatu pārliecībā, ka, ja arī tā nokļūs čekistu rokās, netiks atšifrēta, bet daudzus priesterus, ar kuriem viņam bija bijuši sakari, čeka vēlāk apcietināja un notiesāja. Štagaru arestēja, notiesāja Latvijas PSR IeM Kara tribunāls 1948.gada 21.-23.janvārī saskaņā ar KPFSR kriminālkodeksa 58-1 “a” pantu par “dzimtenes nodevîbu” ar brīvības atņemšanu uz 25 gadiem, tiesību atņemšanu uz 5 gadiem. Pēc atgriešanās Latvijā sekoja otrais apcietinâjums no 1958.gada 9.janvāra līdz 1972.gada 16.jūnijam. Miris 1973. gada 9. oktobrī. Apbedīts Vārkavas kapos. Atsauces:“Īsvetīti 1931.g. prīsteri.” Katõļu Dzeive, 1931. Nr.12., 455.
1950.gada 26.novembris	Pirms 75 gadiem Vīksnas ciemā dzimis Tautas muzikants Jānis Lazdiņš. Iemācījās spēlēt uz cītariem, ermoņikām, ģitāras. Muzicēja ar vecākiem - tēvs uz vijoles, Jānis uz ermoņikām, māte sita bungas. Muzicēja kara ballēs, kāzās, kristībās, Jāņos, Ziemassvētkos, dzimšanas dienās arī ikdienā. Ar ermoņiku spēlēšanu saistītajos pasākumos sāka piedalīties 2009.gadā. Spēlējis ermoņiku spēlmaņu salidojumos Medņevā, Pušmucovā un citur, uzstājies vairākos pasākumos Balvos. Miris 2018.gada 26.aprīlī, apglabāts Priedaines kapos.