Balvu Novada muzejs

Maijs tuvākā un tālākā pagātnē

Drukāt
Kategorija: Aktualitātes
Trešdiena, 27 Marts 2024

Balvu pilsētas un Balvu novada nozīmīgi vēsturiskie notikumi, kam šogad [2024] maija mēnesī ir "apaļas" vai "pusapaļas" jubilejas

MAIJS
1904.gada 1.maijs
Pirms 120 gadiem Rugāju pagastā dzimis operdziedātājs, pirmais Latgales profesionālais teātra režisors Tālis Matīss. Mācījies Balvu komercskolā, skolas zēnu dubultkvartetā dziedāja pirmo tenoru. 1929.gadā iestudēja teātra izrādes Balvos, Rugājos. 1933.gada rudenī kā dziedātājs debitēja Nacionālajā operā. Operas teātra filiāles solists Liepājā (1940-1941), Latvijas Valsts filharmonijas solists (1945-1955), mūzikas pedagogs, vairāku pazīstamu dziesmu autors. Lielu popularitāti ieguva dziesma "Brūnacīte" ar Jāņa Klīdzēja vārdiem. Dziedājis radiofonā un pirmajā latviešu pilnmetrāžas mākslas skaņu filmā "Zvejnieka dēls". Skaņu platēs izdotas iedziedātās trīsdesmito gadu populārās dziesmas (1974), Dziedāja Kavaradosi Dž.Pučini "Toskā", Hozē Ž.Bizē "Karmenā", Rudolfu Dž.Pučīni "Bohēmā". Uzrakstījis darbu "Par dziedāšanas mākslu" (1977). Miris 1985. gada 7. augustā, apbedīts Rīgas Jaunciema kapos.  
 
2004.gada 1.maijs Pirms 20 gadiem Rugāju parkā atklāj pieminekli operdziedātājam Tālim Matīsam. Autori: akmeņkalis Dzintars Bendzulis ar palīgu Jāni Kluci. Uz akmens iegravēti Tāļa Matīsa vārdi: "Nekad nedrīkst zaudēt dziedāšanas prieku". Uz piemiņas akmens atklāšanu bija ieradušies Matīsa tuvinieki - audžumeita Maruta Skudra ar ģimeni, audžudēls Pauls Osis ar ģimeni un krustdēls Andrejs Matīss.
2004.gada 2.maijs Pirms 20 gadiem Balvu Novada muzejs piedalās Eiropas muzeju akcijā „Muzeju pavasaris”, tēma „Vēsture un nostāsti”. Muzejs šīs tēmas interpretācijās atklāja skatītājiem Balvu muižas klēti.
1964.gada 6.maijs Pirms 60 gadiem Baltinavā dzimusi maizes cepēja, godu saimniece, audēja Anna Pundure. 2009.gadā piedalījusies maizes cepšanas meistardarbnīcās. Apguvusi visu aušanas procesu, auž grīdsegas, somas, spilvenus. Piedalījusies tūrisma izstādē-gadatirgū “Balttour 2011”, Lielajā latgaļu gadatirgū Ludzā, Balvu novada svētkos, gadskārtējās starpnovada amatu meistaru un rokdarbnieku darbu izstādēs Briežuciemā, u.c. Apbalvota ar Balvu novada domes Atzinības rakstu (2018). Mirusi 2021.gada 4.aprīlī, apglabāta Bēliņu kapsētā. Pēc nāves izdota dzejas grāmata "Es ziedēšu atmiņās" (2021)
1929.gada 16.maijs Pirms 95 gadiem Valkas apriņķa Ilzenes pagastā dzimis mākslinieks Edvīns Andersons. Beidzis LVMA Grafikas nodaļu (1956). Izstādēs piedalās kopš 1955.gada, Mākslinieku Savienības biedrs (no 1958). Darbojies stājgrafikā, grāmatu grafikā, akvarelī, kā arī publicistikā. Darbiem raksturīgs kontrastainums, laukumu pretnostatījums, monumentālisms un dekorativitāte. Viens no 50.gadu aktīvākajiem grafiķiem, „kurš savus publicistiskos centienus centies saskaņot ar laikmeta oficiālajām prasībām, nereti nonākot konfliktā ar realitāti" (L. Reihmane). Strādājis galvenokārt litogrāfijas tehnikā. Miris 1996.gadā. Pēc mākslinieka vēlēšanās, pēc viņa nāves novadniece Valentīna Slavinska Balvu Novada muzejam dāvināja E.Andersona darbus.
1909.gada 18.maijs Pirms 115 gadiem Šķilbēnu pag. Buku ciemā dzimusi valodniece, filoloģijas zinātņu doktore Konstance Kļava-Krakope. Pēc Rēzeknes skolotāju institūta beigšanas strādājusi par skolotāju Viļakā, Rekavā, Balvos. Paralēli ar pārtraukumiem Latvijas Universitātē studējusi baltu valodas, ieguvusi maģistra grādu. 1944.gadā devusies emigrācijā uz Zviedriju. Stokholmas universitātē studējusi slāvu, vācu, ziemeļu tautu valodas un pedagoģiju. 1989.gadā aizstāvējusi doktora disertāciju "Valoda latviešu juridiskajos dokumentos no 17.gadsimta beigām”, disertācijas eksemplāru ar veltījumu uzdāvinājusi Viļakas vidusskolai. Mirusi 1990.gada 8.jūnijā Stokholmā.
1914.gada 21.maijs Pirms 110 gadiem Šķilbēnu pag. Austrumos, minēts arī Baltinavas pagastā dzimis dzejnieks Jānis Logins. Beidzis Balvu Valsts ģimnāziju (1934), Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes Klasiskās filoloģijas nodaļu (1941). Rakstījis dzeju, pseidonīms Dundurs. Pirmā publikācija - dzejolis "Dvēsele" 1936.gada (17. nr.). žurnālā "Straume", sakārtoja dzejoļu krājumu "Cilvēka dziesma", nav izdots. Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā arestēts, ieslodzīts Abrenes cietumā, vēlāk Rīgas Centrālcietumā, 1942.gadā Salaspils nometnē, bija pretestības kustības organizētājs Salaspils nometnē (1943). Kopā ar citiem ieslodzītajiem nošāva Biķernieku mežā 1943.gada 5.maijā. Dzeja publicēta kopkrājumā "Saullēkta dziesma" (1973). 1988.gada 25.aprīlī, Lēmums Nr.48, Balvu rajona Tautas deputātu padomes izpildkomiteja nolēma piešķirt Jāņa Logina vārdu jaunuzbūvētajai ielai Balvos.
1939.gada 30.maijs

Pirms 85 gadiem Latvijas Radiofonā pirmo reizi izskan dziesma "Brūnacīte". Kā liecina Latvijas Radiofona programma, Otrajos Vasarassvētkos atskaņota raidluga "Viņsētas Benedikts" pēc J.Klīdzēja stāsta. Tajā iekļauta T. Matīsa komponētā dziesma "Brūnacīte" ar J.Klīdzēja vārdiem.

Atsauces Husare, E. “Latgalīšu dzīšmu stuosti: bryunaceite. https://www.lakuga.lv/2020/11/10/latgalisu-dzismu-stuosti-bryunaceite/ (19.06.2023). Klīdzējs, J. “Benedikta armonika.” http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:172530|article:DIVL363|query:brūnacītehttp://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:172530|article:DIVL363|query:brūnacīte (19.06.2023

Informāciju savākusi un apkopojusi Balvu Novada muzeja vēsturniece Ruta Akmentiņa