Mākslas dienas 2013 arī Balvu Novada muzejā!

Iepazīsim Latvijas likteņgaitas...

Šobrīd muzejā ir apskatāma Latvijas okupācijas muzeja ceļojošā izstāde- „Latvija 1939-1991: no okupācijas līdz brīvībai”. Izstādes dokumenti, fotogrāfijas un teksti atspoguļo Latvijas valsts un tautas likteņgaitas, sākot ar neatkarīgas valsts proklamēšanu, cauri brīvības zaudēšanai un divu totalitāro režīmu okupācijām līdz neatkarības atgūšanai. Aplūkoto notikumu vidū ir Latvijas valsts nodibināšana un starptautiskā atzīšana, neatkarības zaudēšana, deportācijas, vācu okupācijas laiks un holokausts, partizānu cīņa par neatkarību, Atmodas kustība un neatkarības atjaunošana.

"Sibīrijas bērni" tiekas muzejā

25.martā pēc piemiņas pasākumiem Balvos un Stacijā, Balvu Novada muzejā uz tikšanos aicināja Sibīrijas ceļus izgājušie novada ļaudis. Īpašu sveicinu – pētnieciskā darba prezentāciju par savu dzimtu - bija sagatavojusi Tilžas vidusskolas skolniece Tatjana Krima ( darba vadītāja – Aina Rakstiņa). Aizkustināja jaunietes interesantais stāstījums par Krimu dzimtas smago likteni, tomēr noslēgumā meitene secināja, ka ir bijis arī kaut kas labs – Sibīrijā satikās un iepazinās viņas vecvecāki, un pateicoties tam pasaulē ir arī viņa... Skaudri izskanēja Rīgas Valsts tehnikuma audzēknes Kristas Bleideres ( pedagogs Gunta Blauma) izpildītā Imanta Ziedoņa Epifānija, kurā runāts par šodienas situāciju Latvijā un tiem, kas spiesti atstāt Dzimteni šodien. Noslēgumā kā lūgšana latviešiem atgriezties mājās izskanēja Astras Ločmeles un Edgara Kamendera dziedātā dziesma. Pasākuma dalībnieki iepazina Latvijas Okupācijas muzeja ceļojošo izstādi „Latvija no okupācijas līdz brīvībai”, dalījās atmiņās. Īpašs paldies Annai Cibulei no Bērzkalnes, kuras atnestās fotogrāfijas papildinās muzeja krājumu.

5.starpnovadu zinātniski praktiskā konference „Latvieša pēdas Sibīrijā un Tālajos Austrumos” Madonā

2013.gada 22.martā  jau piekto gadu risinājās starpnovadu konference „Latvieša pēdas Sibīrijā un Tālajos Austrumos”. Tās iniciators ir  mūsu novadnieks Jānis Vanags, kura vecvecāki 1949.gada 25.martā tika deportēti uz Tālajiem Austrumiem. Pirmā konference 2009.gadā notika Balvos, piedaloties kuplam apmeklētāju lokam: gan represētajiem, gan interesentiem, gan skolu jaunatnei, kas bija rakstījusi pētnieciskos darbus par savu novadnieku likteņiem. Uz Madonu devās 12 cilvēki: represētie, novada vēstures skolotāji un skolēni, kuri konferences gaitā prezentēja savus radošos darbus. Pasākumu atklājot, tika iedegtas piecas sveces. Pirmo sveci iededzināt aicināja  Balvu novada pārstāvi Irēnu Šaicāni, kura ir gan pati uzstājusies ar  pētījumu par deportēto balveniešu likteņiem, gan visās konferencēs ar labiem rezultātiem ir piedalījušies viņas konsultētie skolēni, kas rakstījuši zinātniski pētnieciskos vai radošos darbus. Bērzpils vidusskolas 7.klases skolniece Elīna Raciborska stāstīja par savu vectēvu Jāzepu Raciborski. Darba nosaukums bija „Mana vectēva atmiņas par Sibīriju (1949-1957)” (darba konsultante: skolotāja Anita Stepanova), bet Balvu Valsts ģimnāzijas 11a.klases skolniece Ieva Lauskiniece radošajam darbam, izvēloties virsrakstu „Svešumā dzimušais” (darba konsultante: skolotāja Irēna Šaicāne), stāstīja par savas vecmammas brāli Arnoldu Auziņu, kurš piedzima Sibīrijā. Konferences noslēgumā tika pieņemta rezolūcija, kur viens no punktiem skan šādi: - Aicināt novadu pašvaldību vadītājus, deputātus un skolu jaunatni lielāku uzmanību veltīt politiski represētājiem, citiem iedzīvotājiem, kas ar savu darbu un attieksmi pret sabiedrībai nozīmīgām vērtībām sekmē valstiskās piederības apziņas veidošanos jaunākajā paaudzē. 2014.gadā, kad apritēs 1949.gada 25.marta deportācijas  65. gadadiena, 6. starpnovadu zinātniski praktiskā  konference „Latvieša pēdas Sibīrijā un Tālajos Austrumos” notiks Balvos.    

Atnāc satikt savu meistaru!!!

25.marts – komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Piemiņas pasākumi Balvos.

  Plkst.11.00 Ziedu nolikšana pie pieminekļa Abrenes apriņķa komunistiskā genocīda upuriem. Plkst. 11.30 Piemiņas brīdis Balvu Stacijā. Plkst.12.00 Balvu Novada muzejā tematiskais pasākums „Lai gaiši deg atmiņu liesma”. -          tikšanās un atmiņu mirkļi kopā ar „Sibīrijas bērniem”; -          Skolu jauniešu pētījumu prezentācija; -          Ceļojošā izstāde no Latvijas Okupācijas muzeja „Latvija 1939.-1991. No okupācijas līdz brīvībai” Uz Staciju un muzeju kursēs autobuss no Balvu novada pašvaldības.

Mans lācītis vēsturei!

Hei , hei nu arī  TU vari piedalīties vēstures veidošanā :) Uzdāvini muzejam savu lācīti un pastāsti lācīša dzīvesstāstu vai ceļu, kā tas ir nonācis pie tevis!! Veidosim lāču izstādi kopā ;)

Seminārs „Ebreji Latgalē: vēsture un piemiņa”

Daugavpilī no 2013.gada 7.-9.martam risinājās konference „Ebreji Latgalē: vēsture un piemiņa”, kuru rīkoja muzejs „Ebreji Latvijā” un Daugavpils Universitāte. Semināra mērķis bija iepazīt, kopā izzināt un apdomāt ebreju vēsturi, dzīvi un kultūru no pirmajām kopienām, kas bija apmetušās Latgalē, līdz mūsdienām, kā arī izprast latviešu un ebreju tautu savstarpējās attiecības. Īpaša uzmanība bija veltīta dažādiem Holokausta vēstures aspektiem – nacistu propagandai un presei, nacistu okupācijas režīma represīvajām un varas struktūrām, Holokausta vēstures rakstīšanai un izpētei, kā arī piemiņai par to. Ar referātiem uzstājās gan Daugavpils Universitātes, gan Latvijas Universtātes pasniedzēji un pētnieki, kas pievērsušies Holokausta vēstures jautājumu dziļākai izpratnei. Seminārā varēja piedalīties Latgales pilsētu un novadu pašvaldību darbinieki, muzeju un kultūras namu darbinieki, žurnālisti un pedagogi, nevalstisko organizāciju pārstāvji. Liela daļa no semināra dalībniekiem bija vēstures skolotāji, kas māca par šiem jautājumiem. Arī Latgales muzeju darbinieki, skolotāji un novadpētnieki varēja uzstāties ar saviem pētījumiem Latvijas ebreju vēstures un kultūras jomā. No bijušā Balvu rajona šajā trīs dienu seminārā piedalījās trīs skolotājas (Irēna Šaicāne, Aina Rakstiņa un Inta Ludborža), bet ar referātu „Ebreji Balvos 20.gadsimta pirmajā pusē” uzstājās Balvu Novada muzeja pedagoģe, Balvu Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja Irēna Šaicāne, kuras stāstījums balstījās uz arhīva dokumentu materiāliem un laikabiedru atmiņām.