Veronika Vītola (Zača)

ASV izdota novadnieces Veronikas Vītolas (1940-2020) grāmata “Toreiz: Veres vasara”, tas ir atmiņu stāsts par 1954.gada vasaru pusaudzes dzīvē.

V.Vītolas bērnība un jaunība pagāja Balvu pusē – Tutinavas ciemā, un Balvos Steķintavā. Pēc Balvu vidusskolas absolvēšanas sekoja studiju gadi Rīgas Politehniskajā institūtā (tagad Rīgas Tehniskā augstskola), Veronika studēja elektroinženieru zinātnes. Pēc studijām - 37 darba gadi “Latvenergo” Aglonā, Rīgā un Ogrē.

Atmodas laikā V.Vītola iesaistījās Tautas Frontes Ogres nodaļas izveidošanā, bija  ievēlēta kā deputāte no Tautas Frontes saraksta Ogres pašvaldībā, bija izpilddirektore Ogres domē.

Veronika Vītola arī rakstīja. Ir publicētas esejas, stāsti ar pseidonīmu Palmira Zača, kas bija viņas mammas vārds, un privātā izdevumā ir iznākusi grāmata.  Pie meitas glabājas kolekcija ar V.Vītolas dzejoļiem, esejām un viens darbs fantastikas žanrā.

Balvu novada muzejam Veronikās Vītolas grāmatu uzdāvināja meita Aija Moeller. Grāmatas ievadā Aija Moeller raksta:“... ja sanāk, pierakstiet savas dzīves atmiņas! Jūsu bērniem un mazbērniem būs interesanti kādreiz izlasīt un iepazīties ar saviem radiniekiem vai tos no jauna atklāt. Rakstītais vārds dod dzīvību.”

Fragments no grāmatas par zaļumballi Vecajā Balvu parkā: “Visīsākais ceļš uz Veco parku bija gar Zentas mājām, tad kapiem, tad gar ezermalu. Bet man negribējās nevienu satikt, tāpēc gāju pa kārtīgu ceļu,  apcerēdama, kāpēc to meža pļaviņu ezera krastā sauc par Veco parku.Pa taciņu gar ezera krastu skrēju gandrīz vai kā krosā, jo saulīte vairs neko augstu nebija. Jā, pūtēji spēlēja! Man sāka pat sirds stiprāk sisties tanī taktī... Nomierinājos un gar pašu malu, lai nevienam nekristu acīs, gāju tuvāk. Dancotāju bija daudz, aiz tiem ieraudzīju milzīgus, spīdīgus pūšamos ragus. Un bungas! Tur katrai pusei noteikti vajadzēja vērša ādu! Bet vai divi vērši vienām bungām nav par dārgu? Būs jāpaprasa papam. Centos turēt muti ciet, lai neizskatītos kā izsalcis putnēns, jo man īstenībā bija garš kakls. Labi vien bija, jo varēju grozīt galvu tā, lai caur dejotāju pūli redzētu īstus muzikantus. Varbūt pieiet tuvāk? Bet kāds parāva mani aiz rokas...”         

Veronikas iedziedātā dziesmas “Cik reiz mēs skaistas bijām”  audioieraksts glabājās Balvu Novda muzejā unto var noklausīties Latviešu Folkloras krātuves digitālajā arhīvā.

Grāmata “Toreiz: Veres vasara” pieejama Balvu Centrālās bibliotēkas novadpētniecības lasītavā, tovar iegādāties Amazon portālā.

 

Ruta Akmentiņa,

Balvu Novada muzeja vecākā speciāliste - vēsturniece

Veronika Vītola saņemot savas grāmatas pirmo eksemplāru kā pārsteiguma dāvanu 75.dzimšanas dienā, 2015.gadā.