Latgales partizānu pulka 100.gadadiena

Pirms 100 gadiem, Neatkarības kara laikā 1919.gada 5.jūlijā,  Balvos izveidojās viens no īpatnējākajiem militārajiem formējumiem Latvijas armijā Latgales partizānu pulks, kurš piedalījās ne tikai Balvu apkārtnes, bet arī Ziemeļlatgales atbrīvošanā.

20.gs. 20.-30.gados pulka gadadienas svinības  rīkoja gandrīz katru gadu, piedaloties bijušajiem pulka karavīriem un komandieriem. Svinības organizēja bijušo Latgales partizānu pulka karavīru biedrība.

 

“... paiet seši gadi, kad apvienojās visas Malienes-Latgales “Zaļās armijas” daļas un ar citu pilsoņu piedalīšanos nodibinājās varonīgais Latgales partizāņu pulks, kura šūpuļvieta ir Balvu miests. ... apbrīnojamā kārtā, tikpat kā no zemes izauga ar visiem kaujas ieročiem, un taisni tanī brīdī, kad izšķīrās Latvijas liktenis”, tā pulka izveidošanas sestajā gadadienā rakstīja laikraksts “Daugavas Vēstnesis” (1925.g.Nr.22).

Plašāk pulka gadadienu Balvos atzīmēja 1927.gadā, svētki iesākās ar dievkalpojumu laukumā, kur bija paredzēts celt pieminekli kritušajiem partizāniem. Svinībās piedalījās pulka komandieris pulkvedis-leitnants Jānis Skujiņš, Latgales divīzijas komandieris ģenerālis Krišjānis Berķis. 1927.gada 9.jūnijā laikraksts “Latvijas Kareivis” vēstīja:“Svētku oficiāla daļa iesākās pulkst.14, kad pie Bolvu „Central" viesnīcas ar valsts karogu un bijuša pulka virsniekiem, līdzņemot krāšņu vaiņagu kritušiem partizāniem, sakārtojās gājiens zem bijušā pulka orķestra skaņām... Uz pieminekļa laukuma katoļu mācītājs Macijevskis un pareizticīgo mācītājs t.Andrejs, kurš būdams Bolvos arī visu kara laiku, guldījis zemes klēpi ne vienu vien partizāni, kopīgi noturēja dievkalpojumu, sirsnīgos vārdos pieminot kritušos. Pēc pieminekļa laukuma iesvētīšanas, gājiens devās uz Steķentavas kapiem, kuros guldīti pirmie  kritušie partizāni. Bijušais pulka komandieris pulkvedis leitnants Skujiņš, noliekot biedrības vārdā vaiņagu, teica: “Daudz dzīvības prasīja grūtās cīņas, daudz varoņu savas galvas nolika par dzimteni. Pa visu Latgali ir izkaisītas partizāņu kapu kopas, jo tie zināja tikai vienu - uz priekšu. Tāpēc tie ari nezināja, kas ir neveiksme. Uz pirmo kritušo varoņu kapu kopiņām mēs viņus visus pieminot, šeit noliekam vaiņagu."  No kapiem gājiens devās atpakaļ uz pilsētu, kur biedrības ,,Gaisma" telpās notika bijušo partizānu svētku sapulce. Sapulci atklāja biedrības priekšnieks Greble, apsveikuma runu teica ģenerālis K.Berķis. Pulkv. leitn. J.Skujiņš savā uzrunā vispirms uzaicināja klātesošos ar klusuma brīdi godināt nesen mirušā pulka organizētāja un pirmā komandiera pulkveža leitnanta Jāņa Vīndedža piemiņu. Savā uzrunā J.Skujiņš aicināja visus ar tādu pašu centību strādāt katram savu tagadējo miera laika darbu, kā kara laikā izpildot kaujas pienākumus ...”

1928.gadā līdz ar pulka 9. gadadienas svinībām notikaarī kritušo Latgales partizānu pulka karavīru  pieminekļa pamatakmens iesvētīšana. Uz svētkiem  bija ieradušies Latgales divīzijas komandieris ģenerālis Krišjānis Berķis, bijušais Latgales partizānu pulka komandieris pulkv.-leitn. Jānis Skujiņš, u. c. viesi.

“... šis pulks un šī pulka varonīgie karavīri mūsu valsts atbrīvošanas cīņu dienās ir darījuši daudzus varonīgus darbus, bijuši varonīgi un pašaizliedzīgi cīnītāji, gatavi upurēt sevi uz tēvijas altāra”. (Latgales Vēstnesis, 17.08.1938.)

Pēc Kokorevas ieņemšanas 1919.gada rudenī. Pie ložmetēja Pēteris Dille (LKO Nr.356), stāv 1.no kreisās Jāzeps Grodņa.

Partizāni Rugāju Krampēnos 1919.gadā, 1.rindā no labās Felikss Vanags, Paulis Vanags.

Pieminekļa laukumā, kad vēl nebija uzcelts piemineklis, bieži rīkoja dažādus pasākumus.

 

 

Izmantoti Balvu Novada muzeja krājuma materiāli.